Jau vairākus gadus Rūjienas novada pašvaldība pavasaros izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisku personu neformālas grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriska labuma projekti. Ir klāt rudens, kad Rūjienā izvērtē šovasar šā konkursa projektos paveikto. Arī «Liesma» devās to aplūkot.

Valmiera nedēļas nogalē pulcēja Otrā Vidzemes stāstnieku festivāla ļaudis ar viesiem no tuvienes un tālienes.

Oktobris iesācies ar dažādiem brīnumiem automobiļu īpašniekiem. Tos, kā jau ierasts, grib sarūpēt nākamā gada valsts budžeta stiķētāji. Zaļās idejas aizsegā tiek bīdīti cauri pavisam absurdi transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķina piedāvājumi. Par to varētu balsot tad, ja mēs dzīvotu, piemēram, Vācijā, kur iedzīvotājiem pavisam citas algas un arī valstī autoparks salīdzinoši svaigs. Bet Latvijā? Pie mums izdomāt, ka par pēdējā modeļa 600. mersi ikgadējo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli — tikai tāpēc, ka tas, lūk, aprīkots ar videi visdraudzīgāko EURO6 dzinēju — varētu maksāt gandrīz uz pusi mazāk, toties paveciem grabuļiem, kaut arī ar teorētiski videi draudzīgiem mazlitrāžas motoriem, nodoklis varētu uzlekt teju divreiz, spējīgi tikai pilnīgi pī-pī-pī Satiksmes ministrijā... Varētu jau nedusmoties uz tiem cilvēciņiem, kuriem ierēdņa krēsliņš ministrijā pielipis pie sēžamgala vēl stingrāk nekā ar Moment superlīmi un kuriem Latvija beidzas Juglā vai Valdlaučos, ja vien šo valstiski domājošo īpatņu garadarbi nesistu pa kabatu lielākajai daļai Latvijas auto lietotāju.

Strauji tuvojas tā auto braukšanas sezona, kad jābūt pārliecinātam gan par mašīnas lukturiem, gan par stabilu iedarbināšanu, gan par satiksmes apstākļiem atbilstošām riepām. Vakar Valmierā notika (vēl vairākās Latvijas pilsētās šis pasākums jau noticis) nu jau par tradīciju — šis ir  akcijas trešais gads — kļuvušās automobiļu bezmaksas pārbaudes, kurās zinīgi eksperti, izmantojot mūsdienīgu aparatūru, pārbaudīja spēkratu drošības sistēmas un elektroapgādi. Paralēli katrai automašīnai tika pārbaudīta arī lukturu darbība un to regulējums, kā arī riepu protektora atbilstība drošai braukšanai.

Kopš 2008. gada ik rudeni, atzīmējot Skolotāju dienu, Valmieras pašvaldība godina savus skolotājus — par viņu ikdienas nesavtību gadu no gada dot jaunas zināšanas, motivēt skolēnus panākumiem un dzīvē noderīgu prasmju izkopšanai.

Nupat publiskotajā pētījumā Latvijas biznesa gada pārskats 2016 tika secināts fakts, kas gluži labi bija zināms arī bez zinātniska pamatojuma — ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tamdēļ neizbēgama ir nodokļu palielināšana jau drīzā nākotnē. Pretējā gadījumā vienkārši nebūs iespējams uzturēt sociālo, transporta utt. infrastruktūru.

Vienu no cilvēka veselībai nelabvēlīgākajām profesijām, manuprāt, pārstāv celtnieki, kuriem, maizīti pelnot, jāstrādā neatkarīgi no laika apstākļiem — svelmainā saulē, vējā, ziemas aukstumā. Taču tam visam klāt arī iespēja tikt pie plaušu slimībām vai vēl ļaunāk — gūt dažādus savainojumus, tīši vai netīši neievērojot darba drošības noteikumus.

Tik, cik skatījos Liesmā, avīzē jaunie makšķernieku noteikumi — Nolikums par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā — aprakstīti vienpusīgi. Tie pieņemti par labu zvejniekiem. Makšķernieku noteikumos uz papīra smalki uzrakstīts, kas katram atļauts un cik zivju var ķert, bet zvejniekiem vispār nekādi noteikumi nav uzrakstīti. Un par zivju ķeršanu tur vispār nav nekā!

Aizvadītās nedēļas nogalē «Liesma» bija lieciniece, kā savās prāvajās, labi koptajās griķu platībās šīs sezonas ražu vākt sāka Rūjienas novada Jeru pagasta LKS «Laikmets» (vadītāja Guna Bondare) mehanizatori. Rūjienas novadā un tā apkaimē griķu audzēšanas tradīcijām nu jau esot vairāk nekā 20 gadu pieredze. Un tomēr katru gadu griķi prasot savu uzmanību un attieksmi. Novada graudkopju kooperatīvās sabiedrības «Daiva» direktors ARNIS ĶIBERS to pamato šādi:

Piektdien Dabas izglītības centrā «Vecupītes» sanākušos ieinteresētos pieaugušos un astotās klases skolēnu pulciņu no Pārgaujas ģimnāzijas mājas saimniece un galvenā runātāja Baiba Līviņa-Jarohoviča vispirms pulcināja koridorā pie kādas telpas aizvērtām durvīm. Kad tās atvēra, arī  iekšā tikšana nebija vienkārša. Kā caurlaides parole vispirms bija jānosauc zivs vārds. Vispirms skanēja: lasis, sapals, līdaka,  rauda, asaris... Nākamajiem iekšā tikt gribētājiem ar zivju vārdiem jau veicās grūtāk. Daži tādēļ atkārtoja jau iepriekš nosauktos, līdz beidzot tās dienas interesantajā notikumā — pasākuma «Lielas zivis, mazas zivis» atklāšanā — tomēr iekļuva visi.