Tiem līdzpilsoņiem, kuri jūtas valsts varas ignorēti un aizmirsti, tagad acu priekšā ir recepte, kā to vērst par labu. Pametiet Latviju, nemaksājiet tai nodokļus un nevairojiet nacionālo kopproduktu — tad jūs kļūsiet prioritāri svarīgi premjeram, valdībai un diplomātiem. Nu, vismaz vārdos.
Lielbritānijas balsojums Apvienoto Karalisti ir uzvedis uz vienvirziena ceļa, kas to neatgriezeniski ved prom no jebkādas veselīgas turpmākas sadarbības un apdraud ne tikai pašus, bet arī pēckara izveidoto politisko stabilitāti un drošību visā mūsu kontinentā.
Ko nozīmē «Brexit» tirdzniecībā? Protams, ka ietekme uz biznesu būs milzīga. Gandrīz droši var teikt, ka briti vienkāršos prasības pārtikas marķēšanā un mainīs drošuma prasības un iepakojuma standartus, kas vienlaikus ar sterliņu mārciņas vērtības kritumu mazinās to Latvijas uzņēmumu peļņu, kuri eksportē pārtiku uz šo valsti. Vienlaikus, vienkāršojot birokrātiskās prasības un atverot darba tirgu lētākam darbaspēkam no Āzijas un Āfrikas, samazināsies administratīvās un darba spēka izmaksas, tādējādi palētinot vietējo preču cenas. Plus vēl iespējamās muitas barjeras, tas viss padarīs eksportu uz Lielbritāniju grūtāku.
Šajā nedēļas nogalē Valmierā un Cēsīs, kā arī atsevišķās citās Latvijas vietās valdīs sportisks gars. Ap 4000 sportistu, pārstāvot 94 pašvaldības, piedalīsies Latvijas IV Olimpiādē.
Mana sarunas biedrene ir Latvijā dzimusi kundze, kura jau 26 gadus dzīvo Austrālijā. Viņas vizītkartē rakstīts garš amata nosaukums — Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža vietniece, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde. KRISTĪNE SAULĪTE pašlaik ir otrā augstākā amatpersona latviešiem, kuri dzīvo ārpus savas tēvzemes. Valmierā viņa ir pirmoreiz mūžā, skolasbiedra Ronalda Rusmaņa aicināta, ieradusies uz Vidzemes Uzņēmēju dienām 2016. Mūsu saruna gara, vairāk par personisko un latvisko tradīciju kopšanu tālumā. Vēl citureiz — par sadzīvi un Latvijas biznesa iespējām Austrālijā.
Kāds tikai mācās līgošanas tradīcijas, cits atceras kā saulgriežus svinējis bērnībā un jaunībā. «Liesma» svētku laikā ciemojās bērnudārzā «Sprīdītis» un pansionātā «Valmiera».
Kā klājies tavam zivju ganāmpulkam pavasarī? Ceru, ka zivis jau sen veiksmīgi pārvietotas no ziemošanas uz ganību dīķiem un karpas, zandarti, līdakas un orfas veiksmīgi iznārstojušas, un tu esi tās no nārsta dīķiem pārvietojis uz mazuļu audzēšanas dīķiem.
Šodien Valmieras centrā kādā reprezentablā namā ir mazi un sirsnīgi svētki. Pilsētas dzimtsarakstu nodaļas sienas pie svinībām radušas, te satecējis kopā daudzu ģimeņu prieks, bet šoreiz tas ir jauks brīdis pašiem vien: lai gan visas Latvijas valsts dzimtsarakstu nodaļu sistēmas 95. jubileja jau nosvinēta Rīgā, Valmieras nodaļas dzimšanas diena ir šodien.
Rūjienā, Valdemāra ielā 12, ir neparasts 2 hektārus liels daiļdārzs, kur vairākas gadiem krātas un papildinātas košumaugu kolekcijas meistarīgi sastādītas visai šaurā zemes strēmelē ap prāvu dīķi. Tā vietā vēl pirms gadiem 15 bijis aizaudzis dūksnājs, pa kuru pavasaros palu ūdeņi no Rūjas uzkāpuši līdz pat ielai. Ziedošo paradīzi sev, savai ģimenei (diviem dēliem, četriem mazbērniem un diviem mazmazbērniem) par prieku tur iekopuši bijušie ārsti, tagad pensionāri VERA un AIVARS PRIEDNIEKI.
5. — 7. augusts valmieriešiem būs teatrāliem notikumiem dāsns laiks. Pirmo reizi Valmierā notiks vasaras teātra festivāls brīvā dabā un pilsētvidē, kas paies Raiņa un R. Blaumaņa zīmē dažādu mākslinieku interpretācijās. Režisora M. Eihes iestudētais Raiņa «Spēlēju, dancoju» kopā ar grupu «Iļģi» solās būt jaudīgs — mūzikas un dejas piesātinātā izrāde notiks senā Valmiermuižas laidara pagalmā, kur ikdienā ir zirgu stallis un kur tiks uzbūvētas skatītāju tribīnes tieši «Spēlēju, dancoju» izrādei. Valmieras teātra aktierim Kārlim Neimanim šajā iestudējumā uzticēta galvenā — spēlmaņa — loma. Ar viņu arī šī saruna.