Šodienas skola – nākotnes vajadzības
Vidzemes Augstskola organizē pedagogu konferenci «Šodienas skola – nākotnes vajadzības».
Vidzemes Augstskola organizē pedagogu konferenci «Šodienas skola – nākotnes vajadzības».
Mēs Brenguļus mēdzam saukt par Valmieras guļamvagonu, lai gan tur gadiem dzīvo vietējie, arī daudzdzīvokļu mājās. Aizpērnajā vasarā kādu dzīvokli tur izīrēja, un tagad šo vietu par savām mājām sauc Alla, Anastasija un Maksims. Trikulju ģimene ir no Sumu pilsētas Ukrainā, bet pašlaik jūt, ka Latvija ir, būs un paliks viņu mājas. Vismaz viņi tā vēlētos.
Biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» jau vairāku gadu garumā atbalsta vietējos, pārsvarā mazos uzņēmējus, kas vēlas savu uzņēmumu vai nu veidot, vai mainīt, paplašinot darbības jomas, vai jau esošo attīstīt. Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER.
12. oktobrī Naukšēnu bibliotēku gandrīz 11 stundas piepildīja ļaužu čalas.
Veterinārārsts mājdzīvniekam ir tas pats, kas ģimenes ārsts cilvēkam. Te galvenā ir uzticība. Valmierieši, un ne tikai viņi, savu pūkaino mīluļu veselības aprūpi uztic EVIJAI KOZULĀNEI. Evija jau gandrīz trīsdesmit gadus ir praktizējoša veterinārārste, un visilgāk savu dakterīti atpazīst veselības mājas dzīvniekiem «4 Mīļas ķepas» klienti un viņu saimnieki.
Stacijas ielas lielāko 115 dzīvokļu namu domās joprojām saucu par mūsu māju. Šeit izauguši mani bērni, ar šo vietu saistās bezgala daudz atmiņu.
Valmierā Rietekļa ielā 1 jau sākušies jaunās šķeldas katlumājas būvdarbi, tā paredzēta Ausekļa ielas daudzdzīvokļu nama centralizētās apkures nodrošināšanai.
Vai jums kādreiz ir gadījies, ka pasta sūtījums aizkavējas, lai gan tam būtu jāpienāk, teiksim, trešdienā, bet vēl ceturtdienā nekā? Šodien vēstuļu vai abonēto laikrakstu piegāde kavējas reti.
Pieminot Linardu Laicenu viņa 140. atceres gadskārtā
Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.