Lai nenopirktu «kaķi maisā»
(Turpinājums. Sākumu sk. 5. februāra «Liesmā».)
Atbild zvērinātu advokātu biroja «Alliks un partneri» advokāts ALDIS ALLIKS:
(Turpinājums. Sākumu sk. 5. februāra «Liesmā».)
Atbild zvērinātu advokātu biroja «Alliks un partneri» advokāts ALDIS ALLIKS:
Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu arī Latvijā bija redzama ziemeļblāzma. Interesantajam dabas starojumam netrūka vērotāju gan starp pētniekiem, gan fotogrāfiem. Kāvus jau vairākus gadus mūspusē iemūžina burtniecietis Jānis Šatrovskis.
Nevalstiskās organizācijas apvieno bērnus, jauniešus, seniorus, lai satiktos, pārrunātu svarīgo un apgūtu jauno. Nodarbībās mācās prasmes un iepazīst tradīcijas.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
Aizvadītajā sestdienā notika Valmieras Viestura vidusskolas Žetonu vakars. Pusčetros pēcpusdienā meitenes, mirdzēdamas spožāk nekā jebkad, un puiši, saposušies uzvalkos, eleganti, ieradās svinīgā pasākuma norises vietā — Ziemeļvidzemes Sadales tīklu mājvietā. Beidzot ilgi gaidītais notikums varēja sākties.
Kārtējo Rūcamlapu sākšu ar informāciju tiem ārzemnieku represētiem Latvijas autovadītājiem un automašīnu īpašniekiem, kuri par tālumā sastrādāto saņēmuši soda naudas rēķinus savā Tēvzemē. Labā ziņa ir tā, ka šie maksājumi nekādā veidā nav saistīti ar pašmāju CSDD darbošanos un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā viņnedēļ manā klātbūtnē CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim telefoniski apstiprināja CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors, informācija par Latvijas iedzīvotāju — satiksmes dalībnieku ārzemēs saņemtajiem sodiem nenonāk CSDD reģistrā, tāpēc nekādi neiespaido, piemēram, tehniskās apskates veikšanu mūsu valstī konkrētam ārzemēs nostrāpētam automobilim. Sliktā ziņa te varētu būt tāda, ka rādīties ar šo auto, pirms nav nomaksāts paģērētais sods, valstī, no kurienes atsūtīta pēcmaksa, laikam tomēr nevajadzētu. Ja uz šo valsti vairāk nebraucam, tad vēl atklāts paliek jautājums par rēķinam pievienoto brīdinājumu nodot lietu parādu piedzinēju organizācijai. Pilnīgi noteikti, ka šādi kantori netiek dibināti trūcīgai veģetēšanai, tāpēc, kā savulaik teicis leģendārais Juliuss Fučiks — cilvēki, esiet modri! Un nebūs lieki arī parunāt ar kādu zinīgu advokātu.
Lielās kaimiņvalsts auto būve patlaban pārdzīvo to pašu, ko tās ekonomika kopumā, jo Krievijai, kas joprojām grib pārējai pasaulei demonstrēt savus politiski militāros muskuļus, šo ambīciju dēļ nākas taupīt iekšzemē, kur vien iespējams. Tomēr arī tik knapos apstākļos krievu inženieru radošā doma nesnauž, ik pa brīdim piedāvājot kādu patiešām interesantu spēkratu. Par šo apzīmējumu, kas, manuprāt, nav slikts sinonīms vārdiem auto, automobilis un automašīna, nesen saņēmu draudzīgu kritiku no kāda kunga, tomēr atļaušos šo pavisam latvisko četru riteņu motorizēta transporta līdzekļa nosaukumu lietot arī turpmāk. Nu, nav tas no tiem lielākajiem gružiem mūsu valodiņā!
Politiski ekonomiskās kaislības bieži līdzinās Ēzopa, Lafontēna un citu klasiķu fabulām, piemēram, kā turpmāk aprakstītajā gadījumā, kur notikumi gan attiecas galvenokārt uz Krieviju, Poliju un Ukrainu, taču tiem ir tieša saistība arī ar Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgo tranzīta nozari.
Cilvēka atmiņa esot diezgan īsa. Taču ne jau tik, lai neatcerētos vairāk nekā pirms gada televīzijas raidījumos, publikācijās biznesa, neatkarīgās un atkarīgās avīzēs gandrīz vai šausminošos pašmāju prātotāju brīdinājumus, kas notiks, kad no 2015. gada Latvijā atvērs brīvu elektroenerģijas tirgu. Pāršķirstot tā laika publikācijas, tīri vai jābrīnās, cik ļoti pārliecinoši ar skaitļiem un grafiku līknēm tika rādīts un it kā pat pierādīts, ka iespēja turpmāk katram brīvi izvēlēties sev vēlamāko elektroenerģijas tirgotāju visu ļoti sadārdzināšot, jo lētāku elektrību taču neesot nekur iespējams dabūt. Vairāk būšot jāmaksā ne tikai par dzīvokļos, mājsaimniecībās tērēto, strāva dārgāka kļūšot arī ražotājiem un tādēļ ātri vien celšoties cenas visām precēm.