Piecpadsmitā sezona aizrit Valmieras muzeja dziesmotajai kopai «Griezes».

Akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži AIGARS DUDELIS ir viens no spices vīriem — Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, bet viņa cilvēciskais pamats bijis Valmierā (un Norvēģijā, un apkārtnes mežos).

«Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju». Tā varētu teikt par valmierieti SAVĒLIJU SUHARŽEVSKI, kurš ar uzvaru Vaidavas sacensībās 2010. gadā pievērsās triatlonam, bet jau šī gada oktobrī izcīnīja augsto 16. vietu Eiropas kausā junioriem Alānijā, Turcijā. Jaunā sportista dalību sacensībās atbalstīja ziedotāji no Valmieras novada fonda Bērnu un jauniešu izcilību programmas.

Šogad nosvinējām mūsu valsts deviņdesmit septīto gadskārtu. Valmieras Kultūras centrā 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgajā sarīkojumā suminājām izvēlētos Goda un Gada valmieriešus. Ja šāds apbalvojums būtu bijis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, to noteikti piešķirtu Jānim Ruģēnam (1890 - 1969). Agronomam, pedagogam, sabiedriskajam darbiniekam, Valmieras pilsētas galvam no 1934. līdz 1940. gadam, Brīvības cīņu dalībniekam, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalierim.

Pirms sākt šķetināt kārtējo problēmu, Miķelis vēlas atgriezties pie oktobra Valmierietī izcilātās lidojošās tēmas, kad tieši Simjūda tirgus sestdienas vakarpusē trafarētās baltās bertiņas skrējiens no Leona Paegles ielas varbūt de facto atbilda izsaukuma svarīgumam ātruma ziņā, taču nekādi nebija savietojams de iure ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām izvēlētā maršruta ziņā un galu galā nebija izprotams ar veselo saprātu, cik nu kuram mums tā katra personīgajā galvā ir. Savā ziņā Miķelis bija pat nepatīkami pārsteigts, interneta komentāros uzzinot vismaz no viena lasītāja, ka šim, cik noprotams, kungam ikviens šanas lappusē nopublicētais materiāls saistās tikai un vienīgi ar bezatbildīgu muļķa laišanu un tāpēc nav par pilnu ņemams. Vēl vairāk — pie paviegliem tematiem pieradušam prātam pat neizprotams...

Kamēr daudzviet Valmierā par teritorijas sakopšanu dažuprāt pat pārāk centīgi domā, tikmēr citviet pagaidām vēl līdz galam nenoskaidrotu ieceru vārdā ir uzsākta  teritorijas mērķtiecīga degradēšana. Var pat teikt, ka nežēlīga apvainošana. Tā dikti apvainojies pret pilsētas tēviem un, iespējams, vēl vairāk pret pilsētas mātēm šobrīd jūtas Gaujas krasts starp tiltu un mūzikas skolu. Viņam vēl prātā tālie gadi, kad te no pagrabiņa Dzidras tante, pat neprasot stiprus papīrus, bet visus valmieriešus labi pazīstot, ne tikai pieaugušo pārīšiem, bet arī puikāniem par kapeikām laivas iznomāja (lejup pa Gauju gan tālāk par dzelzīti braukt nedrīkstēja, jo citādi puikāniem varēja pietrūkt spēka atpakaļ atairēt!).

IVITA GOLDBERGA-MILJONE ir četru bērnu mamma, audzināšana un aprūpe ir viņas galvenā nodarbe. Bet, tikko viņa ienāk pa Vidzemes slimnīcas durvīm un uzliek sarkano degunu, mūsu priekšā ir Dakteris Klauns Tūta! Bet Ivitas ģimenes – vīra Kārļa un bērnu Daniēla, Marka, Benjamina un Elijas — ikdiena rit Zeltkalnu mājās Rencēnos.

Pēdējās nedēļās Latvijā virmo politiskas un arī ekonomiskas kaislības apkārt nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, kuras galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Sporta draugi un pārējās mājsaimnieces Latvijā jau pusotru mēnesi kā cīnās ar miega trūkumu darba dienās. Epidēmija vārdā «Porziņģis», kas savu uzdevumu veic parasti naktīs ap pulksten trijiem un turpina tās pašas dienas garumā, vēl gan tikai uzņem apgriezienus. Bail pat iedomāties, kādu postu tā vēl nesīs nākotnē.