«Esmu priekš cilvēka, nevis cilvēks ir priekš manis. Domāju, ja būtu tā iespēja kādu speciālistu nemeklēt, arī mani ne vecāki, ne bērni labprāt nemaz nesatiktu,» smaidot sacīja fizioterapeite KLAUDIJA HĒLA. Speciāliste, kuru daudzas jaunās māmiņas noteikti sauc par fizioterapijas guru. Ne tikai prasmju, bet arī attieksmes dēļ. Klaudija daudzus gadus strādā par bērnu fizioterapeiti un konsultē vecākus, atbildot uz dažnedažādiem jautājumiem, un saka: «Man ir svarīgi, lai vecāki jautā, lai vēlas vairāk zināt. Nav naivu, muļķīgu jautājumu, ja vecāks vēlas savam bērnam būt blakus, palīdzot augt laimīgam. Aizdomīgāka es kļūstu, ja jautājumu nav.» Klaudija neslēpj aizņemtību un atzīstas, ka ir sieviete, kas atļaujas būt gan četru bērnu mamma, vecmāmiņa, gan strādāt piecās darba vietās. Reizi mēnesī viņa ar prieku brauc arī uz Valmieru, kur konsultē bērnus un vecākus «Ideju mājā».

No 9. līdz 15. martam Latvijā bija izsludināta radošās darbības nedēļa radi!2015, kuras laikā Biznesa augstskolā «Turība» notika  starptautisks izglītības forums «Skola digitālajā laikmetā». Tajā piedalījās arī Valmieras 5. vidusskolas pārstāvji.

Klusā okeāna rietumu daļā, uz ziemeļiem no Austrālijas, atrodas viena no Okeānijas zemēm ar apmēram pieciem miljoniem iedzīvotāju, skarbiem džungļiem un papuasiem, kuri tagad gan tikpat kā nestaigā kaili kā Mikluho-Maklaja laikos, jo valdība neatlaidīgi spiež apģērbties. Oficiāli tā ir Indonēzijas valdījumā — kopš 1963. gada, kad to atstāja holandieši.

Kad nokļuvām gūstekņu nometnē Vangrovicā, izrādījās, ka nometnes priekšnieks ir polis. Viņš atteicās latviešus nometnē pieņemt un lika sargiem saprast, lai rīkojas ar mums pēc saviem ieskatiem. Mēs to uzzinājām, jo mūsu vidū bija aktieris Valdis Akuraters, kas prata poļu valodu, jo bija dzīvojis Varšavā, kad tēvs strādāja Varšavas vēstniecībā. Kļuva baisi, sapratām, ka mūs var arī likvidēt. Sargi mūs aizveda mežmalā pie kapsētas un lika gaidīt, viens aizjāja. Kamēr gaidījām, garām gāja kāds piedzēries krievu zaldāts un prasīja, kas mēs esam. Tā kā zināju krievu valodu, pastāstīju, ka esam latvieši. Zaldāts kļuva rupjš. «Ak latvieši! Arī jūs Hitlera okupācijas laikā mūsu sievas un meitas izvarojāt!» viņš kliedza un iesita ar kulaku man pa seju. Iejaucās sargs un viņu padzina.

Kam nu ir tie suņi, tam ir. Arī valmierietim VILNIM BĒRZIŅAM jau no mazām dienām  bijuši gan dvorterjeri jeb bezšķirnes draugi, gan afgāņi, gan no audzētavas paņemts brāķēts dalmācietis.

Mēs visi vēlamies, lai ģimenē pieņemtais mājdzīvnieks — suns, kaķis, sesks, trusis — būtu vesels, priecīgs, gudrs un mēs kopā bez rūpēm varētu pavadīt daudzus laimīgus gadus.

Krāsu un izjūtu dārzā

«Necerēti daudz mākslas cienītāju ir sasaukusi mūsu pavasara izstāde, simboliski atverot durvis kārtējai Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas izstādei,» savā priekā dalījās jaukās grāmatu valstības saimniece AIVA ZIRNE. «Drīz arī laukā sāks plaukt puķes, salapos koki, bet mēs nedaudz pasteidzāmies un ar šo izstādi ieejam trīs Kocēniem piederīgu dāmu sajūtu dārzā.»

14. martā Brenguļos, sporta centrā «Kaimiņi», norisinājās Brenguļu Open spīdmintonā 2015, kas vienlaikus bija arī Latvijas Spīdmintona Līgas (saīsinājumā LSL) 2. posms. Pavisam LSL paredzēti četri posmi dažādās Latvijas vietās.

Latvijas čempionāta finālā 100 lauciņu dambretē U10 grupā piedalījās pieci Valmieras Jaunatnes centra Vinda audzēkņi. Latvijas gudro 10 meiteņu un 10 zēnu konkurencē iegūti ļoti labi rezultāti.

Noslēgušās Lāses kausa volejbolā 1. posma sacensības pilsētās un novados. Noskaidroti uzvarētāji, kuri 21. martā pārstāvēs Valmieras pilsētu un apkārtējos novadus fināla sacensībās Rīgā.