Viņdien piezvanīja viens no mūspusē čaklākajiem un nesavtīgākajiem Jāņiem. Viņam ikdienā biežāk sanāk maisīties pa lielākiem un mazākiem celiņiem Vaidavas pusē, tur, kur agrāk Valmieras rajons ar Cēsu rajonu kopā stiķējās. Valmierieši kopš sākta gala bijuši svarīgāki, tāpēc Inčukalna šosejas malā gadu desmitiem par iebraukšanu rajonā ziņoja pamatīgs dzelzsbetonā mūrēts uzraksts Valmieras rajons. Pie tā ļaudis, dažādās viņiem svarīgās reizēs garām braukdami, bildējās i tajos laikos, i šajos. Tā teikt, zīmīga, pat vēsturiska vieta.

ILZE ANDERSONE dzimusi, augusi un skolojusies Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā absolvējusi mežsaimniekus, bet jau 21 gadu par savu pilsētu viņa sauc Valmieru: „Par studijām bija klasiskais variants ar atmešanas metodi. Mamma strādāja akadēmijas laboratorijā, tēvs — zinātniskais līdzstrādnieks. Vienīgā skāde, ka nedzīvoju kopmītnēs, tā varbūt neizbaudot visu, kas saistās ar studentu dzīvi. Bet to pilnībā kompensēja ārpusstudiju dzīve akadēmijas TDA Kalve.”

Kad ārā līst īslaicīgi garlaicīgs lietus, gandrīz sirreāla vīzija ir tā, ko realitātē piedzīvoja visi, kas sestdien bija ieradušies Ēveles muižas parkā uz Burtnieku novada svētkiem. Šitā trāpīt ar ideālu klimatu šovasar, kad pērkons nomaina mākoņus, saule — krusu baloža olas lielumā, bet salnas trāpījušas jau nepieklājīgi dziļi jūnijā! Par to gan savs viedoklis bija visā tirgus placī mutīgākajai runas sievai, kura, autoraprāt, savās runas dāvanās sita pušu pat allažiņ jestro Ēveles bibliotekāri Aelitu Punkstiņu.

«Ir vienkārši jāatrod darbs, ko tu spēj darīt nesavtīgi... Tad arī ej un dari.  Ir jāatrod darbs, kas izdodas. Ir cilvēki, kuri visu mūžu šaubās, un paliek... nekur. Es nezinu, vai esmu īstajā laikā, īstajā vietā. Bet tā ir Dieva laime izvēlēties pareizo Ceļu. Daudz var lasīt, var mācīties, bet ir  jāpiedzīvo, jāsajūt,» sacīja traumatologs- ortopēds Mareks Mačuks.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā vārdadienu statistika liecina, ka Latvijā ir sešas vārda Kecija nēsātājas. Turklāt Valmierā dzīvo viena no viņām. Sešpadsmit gadus jaunā Kecija Vatuļina stāsta: «Protams, mani ir saukuši dažādi. Gan par Ketiju, gan arī par Keitu un pat Ketciju. Parasti, kad nosaucu savu vārdu, uzreiz tiek pārprasīts: kā tevi sauc?, bet esmu pieradusi un man ļoti patīk savs vārds. Zinu to, ka tas ir no Bībeles un simbolizē kanēļa smaržu.»

Šoreiz, kaut arī jūnija Valmierietis subjektīvi objektīvas apstākļu sakrišanas pēc iebīdījies jau liepu mēnesī jūlijā, Miķelis tomēr atgriezīsies pie Līgo svētkiem, pareizāk sakot, to rimtās gaidīšanas Vidzemes lielpilsētā. Šim vislatviskāko svētku maģiskajam iznācienam par godu pat Līgo pantiņš sarīmēts!

Dažādas komisijas dažādos laikos Valmierā devušas vārdus ielām atbilstoši patreizējā politiskā momenta pieprasījumiem, konjunktūrai un komisijas locekļu iedvesmai. Laikam gan tieši iedvesma ir tā, kas Valmierā pietiekami daudz ielām devusi arī dzejnieku vārdus. Tie ir paliekoša vērtība, kas pārcieš dažādu pārmaiņu vējus daudz labāk nekā nosaukumi ielām, kurās dzīvojošajiem ne reizi vien  ir nācies pārmālēt uzrakstus uz māju plāksnītēm un radiem ziņot jaunas adreses.

Valmieras pilsētas svētku laikā ceturtdien, 3. jūlijā, pl. 23 dažādās pilsētas vietās gaidāmi brīvdabas kino bezmaksas seansi. Šādi vakari kļuvuši par Valmieras pilsētas svētku ikgadēju un iedzīvotāju iemīļotu tradīciju.

„Šodien kaut ko plānot ir ļoti grūti, jo ir ļoti maz iespēju, ka tas, ko es saplānošu -piepildīsies. Pasaulē apstākļi strauji mainās un izdzīvo ne vienmēr tie spēcīgākie, bet gan tie, kas spēj vislabāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem,” pārliecināts ir Artjoms Osis, kurš izvēlējies savu nākotni saistīt ar fotomākslu.

Rosīga un darbīga

Valmiera 20. gs. sākumā — administratīvās, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs. Arī Valmieras apriņķis, tolaik viens no lielākajiem Vidzemes guberņā. Jau 1897. gada tautas skaitīšanā valmieriešu skaits pārsniedzis piecus tūkstošus (5050). Pēc tautībām saskaitīti 76,5% latviešu,11,9% vāciešu, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauņu, poļu. Gadsimtu mijā apriņķa pilsētā koncentrējušās dažādas pašvaldību un valsts iestādes, kur augstākos posteņus pārsvarā ieņem krievu ierēdņi.