Tā kā līdz 12. Saeimas vēlēšanām vairs atlikuši tikai trīs mēneši un trīs dienas, politisko spēku koncerti no sērijas ko vēlas dzirdēt mūsu radioklausītāji, atvainojiet — vēlētāji — ar katru dienu skan arvien skaļāk un uzbāzīgāk. Tā gan jau ir ierasta lieta, kas atkārtojas ar Vēlēšanu likumā noteiktu cikliskumu un kurai nevajadzētu veltīt pārāk lielu uzmanību, ja vien nevajadzētu klausīties vienas un tās pašas tēmas, kurās vairāk nekā divdesmit neatkarības gados nav ieskanējusies gandrīz neviena kaut cik mažorīga nots. Mūzikā to sauc par evergreen jeb mūžam zaļajām melodijām, kuras ar baudu var klausīties vēl un vēl. Diemžēl par Latvijas politisko evergreen to nevar teikt — dažbrīd pat šķiet, ka dažu nozaru darbība tiek speciāli bremzēta un čakarēta, lai tikai būtu ko solīt attiecīgajai mērķauditorijai.

Tā, viss! Valmieras Profesionālās vidusskolas skolotāja, viesmīlības pakalpojumu specialitātes grupas audzinātāja Evija Nagle sestdien skolas absolventu izlaidumā izmantoja šo savu jauniešu iemīļotāko teicienu pēc kāda svarīga pienākuma paveikšanas un vēlēja viņiem nepalikt uz vietas, bet, vienalga kā, «skrieniet, leciet, rāpojiet, bet — tikai uz priekšu!»

«Kur mēs skrienam, kam kalpojam, kādus kapu zvanus grābjam? Tas ir jautājums, kas katram mums ir jāuzdod. Ja cilvēkam ir 65 miljoni, viņš nevar būt vesels, jo vajag sešdesmit sesto.  Tā ir atkarība. Gluži tāpat  kā pārlieku ēšana, dzeršana,» sacīja GUNDEGA TOMSONE no Jeriem un bilda, ka sarunu sāk tieši ar šiem jautājumiem tāpēc, ka šodien cilvēkam visu vajagot ātri, ja ne uzreiz, tad rīt no rīta, un jau gatavu. Šis niķis esot arī žurnālistiem, kuri pa dzīvi skrienot un nezinot svētīga miera.

Jau Līgo svētkos maršrutā Valmiermuiža — kino «Gaisma» — stacija — Valmieras stikla šķiedra ar 7. numuru pirmajā darba dienā izbrauca viens no diviem iegādātajiem autobusiem.

Jelgavas 25 m baseinā no 20. līdz 22. jūnijam notikušajās Latvijas Peldēšanas federācijas kausa izcīņas sacensībās Valmieras sportisti 19 komandu konkurencē ieņēma 2. vietu aiz Delfīna peldētājiem. Mūsējie laboja četrus Valmieras rekordus, kuru sasniegšanā neiztrūkstoši piedalījās Uvis Kalniņš: viņš bija ātrākais 200 m brasā - 2:13,06 (šajā distancē 9. Jānis Siliņš - 2:38,02, 11. Niks Aleksis Kozlovs - 2:47,27) un 200 m uz muguras - 2:01,32, kā arī ieguva sudraba un bronzas godalgas kopā ar Gustavu Vīksni, Jāni Valdemāru Eliasu un Kalvi Lakuču attiecīgi gan 4x100 m brīvā stila stafetē - 3:28,01, gan 4x100 m kombinētajā stafetē - 3:54,90. Zelta medaļas vēl Sindijai Siliņai 100 m br. st. - 58,54 s (6. Kristiāna Buka - 1:02,12, 12. Eva Rozenfelde - 1:05,34, 22. Lauma Zālīte - 1:08,65), 200 m br. st. - 2:09,68 un 200 m kompleksā - 2:24,61 (4. Kristiāna Buka - 2:30,07), Uvim Kalniņam 400 m br. st. - 4:05,94 (4. Gustavs Vīksne - 4:13,34). Kalvim Lakučam zelts 200 m kompleksā - 2:02,53 (6. Jānis Eliass - 2:15,52), 400 m kompleksā - 4:38,90 un 100 m tauriņstilā - 54,96 s, sudraba medaļa 100 m uz muguras - 56,87 s, Oskaram Šarlanam sudraba godalga 200 m tauriņstilā - 2:23,19 un 4. vieta divreiz īsākā distancē - 1:01,15, sudrabs arī Kristiānai Bukai 400 m kompleksā - 5:24,78. Divas sudraba medaļas Gustavam Vīksnem: 100 m br. st. - 52,70 s un 200 m br. st. -  1:55,36, pie tam šajā distancē Gustavam pirmo reizi pakļāvās sporta meistara normatīvs.

Piektdienas vakarpusē Valmiermuižā gan pils parkā, gan klēts priekšā pamazām pulcējās lieli un mazi. Parkā uz nebēdu gāja vaļā dažādas viduslaiku spēles un rotaļas gados jaunākai publikai, par ko gādāja festivāla Nomadi puiši, savukārt jau nobriedušāki interesenti, iepriekš saģērbti bruņu kreklos, cimdos un ķiverēs, varēja izmēģināt arī improvizētas bruņinieku tuvcīņas — par šo ekskluzīvo izklaidi rūpējās  vēsturisko cīņu restaurācijas kluba Excaliburs dalībnieki. Īpaši uzcītīgie varēja vingrināties autentisku viduslaiku vēstuļu rakstīšanā.

«Man reiz būs mazs veikaliņš un tā telpas rotās visi tēli, kurus bērni atpazīst multfilmā «Joka pēc alfabēts». Zinu, ka mazajiem šī filmiņa ļoti patīk,» sacīja četru bērnu mamma VINETA MŪZE. Valmieriete, kas jau vairākus gadus dzīvo Rūjienā un, ģimenes jaunākās atvases lolojot, ļāvusies vaļaspriekam — rotaļlietu darināšanai.

Lai cik ļoti mēs visi kopā, pilsētas 731. jubilejas svētkus gaidot, priecātos par to, cik Valmierā daudz paveikts, šoreiz — par nepadarītajiem darbiem. Tādi arī Valmierā joprojām ir, un gan jau katram no tiem būs arī savs iemesls... Par šiem aizkadriem garākā sarunā Liesmai stāsta Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks JĀNIS BAIKS.

Vasaras vidus ir laiks, kad pret kaitēkļiem, slimībām, arī nezālēm miglo laukus. Mainīgie klimatiskie apstākļi ne vienmēr ļauj šos darbus izdarīt laikus. Pēc tam sasteigtībā reizēm kaut kas  notiek neapdomīgi, rodas domstarpības.

«Kas notiek Sietiņiezī? Tur daudz kas ir salūzis. Vai līdzīgi kā Ērgļu klintis un Zvārtes iezis, kamēr tur viss nebūs saremontēts, apmeklētājiem ir slēgts, ierobežojumi nav vajadzīgi arī Sietiņiezī?» jautā valmieriete Ramona A., kurai  ciemiņi no tālienes braucot.