Vēlāk, nekā ierasts, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļā notika tradicionālais Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākums. Kopīgi noskaidrojām, kas ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa un ko tajā dara. Pasākumā «Troļļi ziemeļos» bērni varēja iepazīties ar grāmatām par troļļiem, kādas pieejamas bibliotēkā. Šogad lasījām skandināvu autoru Kalle Güettler (Zviedrija), Rakel Helmsdal (Fēru salas) un Áslaug Jónsdóttir (Islande) kopīgi veidoto grāmatu «Briesmonīšu tracis», kuru tulkotā versijā piedāvāja lasīt Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas organizatori — Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.

Kamēr Ziemassvētku tuvums ar pieklusinātu pārdomu  sajūtu ienāk kā lauku sētās, tā pilsētnieku  mitekļos, šogad vēl sasteidzamu darbu drūzma valda valsts varas gaiteņos. Tur vēl jāpagūst izdomāt, kā mums visiem labāk dzīvot (vajadzētu taču kaut nedaudz!) ar naudiņu, kurai vajadzētu ienākt valsts budžetā nākamajā gadā. Vēl vakar (Ministru kabineta ārkārtas sēdē) un šodien kārtējā sēdē tiek skatītas  detaļas iespējamam budžeta papildinājumam (piemēram,  grozījumi akcīzes nodokļos), bet ir jau paredzēts, ka trešdien tradicionālajā finanšu ministra portfelītī Jānis Reirs budžeta projektu nesīs uz Saeimu.

Ir jau tas leģendārais teiciens par pircēju, kuram vienmēr taisnība. Patiesībā reizēm šī tomēr nav aksioma, gadās pa fēlerim i vienā, i otrā ierakumu pusē. Gods un slava tiem veikaliem, lielākiem un mazākiem, vieniniekiem un ķēdēs, kas pratuši panākt, ka aiz letes vai kasē allaž laipni cilvēki, kuri izturas pret pircēju kā līdzcilvēku, kas ieradies pēc preces vai pakalpojuma, tāpēc te gatavs atstāt savu naudu. Lielāku vai pavisam sīciņu, tam pat nevajadzētu būt svarīgi — attieksmei taču jābūt vienādai. Ja konkrētais darbinieks apzinās savu misiju un, kas nav mazāk būtiski, tomēr jūtas atbildīgs par savu darba vietu un algu kā darba ņēmējs, kurš ar savu attieksmi varētu arī sarežģīt savu atrašanos konkrētā darba kolektīvā...

Uz Tukumu Valmieras hokejisti devās mazliet atšķirīgākā sastāvā, nekā tas bija spēlē pret HK Daugavpils. Līdzi nebrauca viens no komandas līderiem Guntis Džeriņš, tāpat Kristaps Bīnerts, kam jāturpina dziedēt traumu, bet vārtos stājās Dāvis Dakša, kas pēdējā laikā ir atguvis hokeja garšu.

Kā ziņo florbola entuziasts ROLANDS LITTE, no starptautiska turnīra Čehijā atgriezusies Latvijas komanda Melnie/Rubene, kas startēja 40+ kategorijā  un spēlēja ļoti veiksmīgi, turnīru beidzot tikai pēc zaudējuma ceturtdaļfinālā vēlākajiem čempioniem no Zviedrijas.

Ja naktīs gaisa temperatūra noslīd zem nulles, bet dienā ir plusos, tad var veidoties atkala. Slīd kājas, uz ceļa saslīd mašīnas, pa ledu slidinās arī zosis. Atšķirībā no cilvēkiem zosīm šis laiks patīk, jo tā esot vēl lielā iespēja tikt laukā no kūts krēslas un ļauties peldēm peļķēs un plastmasas vannītēs, ja saimnieki tādas iekārto.

«Gribējām lielu suni, lai ir mājas sargs, bet domājām, ka ņemsim uz pavasari. Taču viss notika citādi, un par to ir liels gandarījums. Vien trīs nedēļas Maijai pagājušas mūsmājās, bet viņa ir labi iejutusies. Pa nakti dzirdam, ka māju sargā, bieži parej, jo droši vien meža zvērus sajūt. Dienās mūs pavada ikdienas solī. Jau zina, ka uz kūti jādodas slaukšanas laikā, tad izdzer piena bļodu un atlaižas savā vietā pie mājas, nojumītē,» stāsta INGRĪDA VĪĶE no Ramatas pagasta «Raudītēm».

Pavasarī Mazsalacā durvis vērs darbnīca, kurā kopā liks velosipēdus, kas aug līdzi bērnam. Vidzemes Augstskolas absolventi projekta «Radi novadam» ietvaros attīsta biznesa ideju, kas mudina vecākus novērtēt iespēju bērniem iegādāties vairāku velosipēdu vietā vienu, kurš mazajam velobraucējam derētu no trīs līdz pat deviņu gadu vecumam.

Kilogramiem medus piparkūku un simtiem mazu pīrādziņu pirmssvētku laikā izcep Mazsalacas uzņēmumā SIA «Vidovska Serviss».

Domājam, ko gribam, taču ceturtdien Cēsīs atklātais jaunais ugunsdzēsēju depo mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas ir tikai pirmais. Jā, pionierim jau nākamgad sekos vēl kāds, tomēr jāatzīst, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzības līdz šim gluži primāras Latvijā nav bijušas, un tas nebūt nav labi.