Arī mūspusē gadiem ilgi par lauku iedzīvotāju veselību ir gādājuši feldšeri. Feldšeru punkti joprojām atrodas Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem rūpi tur Nacionālais veselības dienests un Ģimenes ārstu asociācija, par citiem – pašvaldības. Tā kā sabiedrība strauji noveco un daudziem ar sabiedrisko transportu darbdienās tikšana uz pilsētām pie ārstiem un farmaceitiem kļuvusi bezmaz vai par neiespējamo misiju, tad aktuālāka nekā jebkad agrāk ir ārstu palīgu pieejamība dzīves vietā.

Sociālās aprūpes centri ir mājas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (izņemot neredzīgus cilvēkus un cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuri vecuma vai veselības stāvokļa, vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj sevi aprūpēt. «Liesma» devās ciemos uz sociālās aprūpes centru «Lode». Sarunā ar tās vadītāju GINTU PUTNU viņa aprūpes centra iemītniekus mīļi dēvē par klientiņiem un mums stāstīja gan par aprūpes centru, gan cilvēku ikdienu.

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.

«Nedēļa līdz katastrofai,» tā saka mediķi, slimnīcu vadītāji, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji. Pie slimnīcām stāv NMPD mašīnu rinda, smokošiem pacientiem vieta atrasta pielāgotos vestibilos un ēdamzālēs. Slimnīcas pārtrauc plānveida un ambulatorās palīdzības sniegšanu un cer, ka nenāksies atteikt neatliekamos gadījumos. Trešais kovida vilnis Latvijai būs vispostošākais.

Par vides ilgtspējas projektiem stāsta dabas un tehnoloģiju parka URDA vadītāja ARITA SMALKĀ- BORISEVIČA.

E-veselība Latvijā ir obligāta kopš 2018. gada 1. janvāra. Kā tās ieviešana notika valstī lielākajā ģimenes ārsta praksē un kādas ir e-veselības pozitīvās un negatīvās blakusparādības, stāsta Latvijas Gada ārsts 2013 JURIS JAKOVINS:

Par medicīniskajām e-lietām savs sakāmais ir arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājam JEVGĒŅIJAM KALĒJAM:

Demogrāfiskā situācija Latvijā nekad nav bijusi no tām spožākajām. Īpaši jau pēc II Pasaules kara, kad daļa tautiešu bija devusies emigrācijā, daļa deportēta uz Sibīriju, bet palikušajiem atņemti īpašumi, tāpēc ģimenes, lai varētu nodrošināt pēctečiem labu izglītību, vairāk par vienu, diviem bērniem nevarēja atļauties.

Sākot ar rītdienu, Latvijā stāsies spēkā nu jau trešā mājsēde jeb tā saucamais lokdauns, kas, kā tiek lēsts provizoriski, valsts budžetam izmaksās ap 200 miljoniem eiro un acīmredzami sagādās lielu daudzumu problēmu visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, viņi ir vai nav vakcinējušies pret Covid-19.

To nu būsim panākuši – no rītdienas vismaz nākamās četras nedēļas atkal tupēsim savās četrās sienās, izlaidušies dīvānā ar grāmatu vai televīzijas pulti rokā, jo piepildījusies Šlesera partijas devīze Latvija 1. vietā (pie tam visā pasaulē), diemžēl gan saslimstībā ar jaunāko Covid paveidu, tāpēc papildus ārkārtas stāvoklim valstī tiks izsludināta komandantstunda un jauni, drakoniski ierobežojumi apmeklēt veikalus, ciemoties citam pie cita, bet pavisam aizliegti amatieru sporta un kultūras pasākumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, kā arī klātienē nebūs pieejami sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.