Valmiera šobrīd ir tā vieta Latvijā, kur cilvēki grib dzīvot, tāpēc pilsētā iegādājas dzīvokļus vai tos īrē, kā arī visai intensīvi būvē privātmājas.

ZIŅAS 

Senākās ziņas par tolaik Straupes draudzē ietilpstošajai Ķieģeļmuižai piederoša kroga pastāvēšanu Rīgas – Valmieras lielceļa malā vietā netālu no Ķieģeļmuižas un Kokmuižas robežas, domājams, rodamas 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas protokolos, kuros Zīlānu pagasta (Sylan Paggast) zemnieku vidū minēts Kroģīša Pēteris (Krogit Peter), kas saim­nieko uz ¼ arkla zemes, dod nodevas un iet klaušās pie Rubenes mācītāja.[1] Krogs revīzijas laikā nepastāv – visdrīzāk izpostīts nesenajos karos – bet saimniecības nosaukums (Kroģītis) ļauj pieņemt, ka tāds tur senāk bijis.

PAR SAVĒJIEM

«Pašreizējais moments prasa, lai katrs pilsonis savus kaut arī nelielos līdzekļus izlietotu tā, kā tas būtu arī izdevīgi no vispārīgā tautsaimniecības viedokļa,» 1929. gada rudenī vienā no saviem rakstiem apgalvoja žurnāls «Ekonomists».

Šomēnes sākam turpinājumos publicēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālās bakalaura studiju programmas absolventa Gunāra Geduševa bakalaura diplomreferātu «Pūšaminstrumentu spēles attīstība Valmierā», kas ir pirmais tik apjomīga rakstura pētījums par ragu mūziku mūsu pilsētā vairāk nekā 100 gadu garumā. Tā kā darbs tapis samērā tālajā 2009. gadā, vairāki tajā pieminētie mūziķi pa šo laiku jau piepulcējušies lielajam debesu orķestrim (pēc Signāla ilggadējā prezidenta Ēvalda Pavloviča datiem tādu ir 67, tostarp divi diriģenti), tāpēc esmu atļāvies Gunāra darbā šo to precizēt. Ievērību pelna arī fakts, ka autors pēc vairākiem auglīgas darbības gadu desmitiem džeza nozarē, Egīla Kaužēna rosināts, atkal pievērsies klasiskajai ragu mūzikai, dibinot Valmieras BUB pūtēju orķestri, kas ar panākumiem spēlē gan vietējos, gan valsts mēroga pasākumos, bet Gunāra pirmajam kolektīvam – pūtēju orķestrim Signāls – šogad ar koncertu 1. maijā atzīmēsim 60 gadu pastāvēšanas jubileju.

Jūlijs Cukurs

Kopš aizvadītā gada Ramatā darbojas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Viņi ir aktīvi un pamanāmi arī vietējā kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Sarunā par brīvprātīgo darbu un ugunsdzēsējiem tikāmies ar ANDI VUŠKĀNU, Ramatas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītāju. 

2025. gada sākumā iedzīvotāji turpinājuši telefonkrāpniekiem atklāt savus banku kontu datus, nodot krāpnieku sūtītiem kurjeriem skaidru naudu, kredītkartes un sūtīt tās noziedzniekiem pa pastu.

Viena aksioma ceļu satiksmē joprojām būtiska – sasists auto ne tikai zaudē savu vērtību, bet arī apdraud šoferu drošību.

Patīk mums tas vai ne, taču uz ceļiem un ielām Latvijā parādās arvien vairāk automobiļu ar ziliem burtiem un cipariem uz valsts numuru zīmēm.

Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.

Diskutējot par pašreizējo pensionāru finanšu situācijas uzlabošanu, publiskajā telpā aktualizējušās diskusijas par «bāzes pensiju».