Paslēpju lielmeistare – mežirbe
Reiz viņu bija daudz
Jaunībā ziemās, brienot pa mežu vai mežmalu, ne reizi vien iznāca arī tādu nobīšanos pārdzīvot, kad it kā gludi saputinātais sniega klajums pēkšņi atveras un uzspurdz gaisā. Biju iztraucējis mežirbes, kurām biezais sniegs ziemā ir labākā guļvieta. Sakļāvušas spārnus, mežirbes burtiski ienirst sniegā, virs tā atstājot vien no tāluma ļoti grūti pamanāmas galvas. Kupenā putniem ir gan pietiekami silti, gan arī droši, jo tādai naktsmītnei pa sniegu plēsīgajiem zvēriem ir tikpat kā neiespējami bez vismazākā trokšņa pielavīties.