Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktorei Agitai Zariņai kolektīva pēdējā pedagoģiskās padomes sēdē ne pa jokam izdevās pārsteigt un iepriecināt kolēģus. Informācijas centra vadītāja, skolotāja un skolas notikumu dokumentētāja Sandra Gredzena līdz pat sēdei tā arī nesaprata, kāpēc direktore viņu lūgusi ierasties ar fotoaparātu.
Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets savā deklarācijā solījies kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidot «līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus — ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.» Vienkārši perfekta un visus interesējoša apņemšanās. Tomēr tie joprojām ir tikai skaisti vārdi. Darbi atšķiras.
Pirms gadiem 25 Valmieras politiski represēto biedrības ilggadējā vadītāja Daina Krēpause ienāca vēstures stundā klasē pie mums, vidusskolēniem, stāstam par 1949. gadu viņa bija līdzi paņēmusi sauju ciedru riekstu. Es joprojām nezinu, kāpēc tieši šī sarunas epizode iespiedusies visspilgtāk atmiņā, un nezinu, ko darīja citi klasesbiedri, bet pēc uzzinātā par Sibīrijas bērnu likteņgaitām, toreiz pāris naktīs izlasīju Melānijas Vanagas «Veļupes krastā».
Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos. Pētījumi pierāda, ka pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.
Pagājušajā piektdienā, Gīterslo apriņķa delegācijas ikgadējās viesošanās mūspusē pirmajā dienā, pēc mūsdienīgā Valmieras tehnikuma apmeklējuma pirms delegācijas sadalīšanās pa pašvaldībām bija skaists turpat divdesmit piecu gadu ilgās draudzības apliecinājuma brīdis. Daudzajos gados jau labi iepazītie Gīterslo apriņķa pārstāvji Eriks Peics un Hartmuts Redlihs atkal trīsdesmit piecās stundās bija atstūrējuši līdz Valmierai kārtējo auto (vai maz viņi ir saskaitījuši, cik neatliekamās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas auto šie vīri atvizinājuši, bet šo ceļu viņi atcerētos pat aizvērtām acīm): dāvanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas iecirknim.
Sadarbības partneri no Vācijas apciemoja biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» mītni Valmierā
Liesmai par aktuālāko darba drošības un darba tiesību jautājumos stāsta Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā Valsts inspektore INETA KĻAVIŅA.
Skola aiz sevis aizver durvis — mācību gads ir beidzies. Liecības saņemtas. Tajās bija redzami visa veida vērtējumi — no zemākā līdz augstākajiem. Gribu atzīmēt tos skolēnus, kuri var lepoties ar saviem mācību sasniegumiem. Ķoņu skolā — Zane Lezdiņa, Jana Jasmīne Biržmane, Laura Smika, Krists Renāts Mucenieks, Rūdis Rūdolfs Linmeijers. Naukšēnu novada vidusskolā — Tālis Ozols, Evelīna Eglīte, Annija Lūse, Megija Pārupe, Ilmārs Duncis, Daniels Rudzītis, Jete Agate Zumente. Vidusskolēni, kuru sekmes ir labas — Andris Adrians Strazds, Endijs Vucins, Dace Dālberga, Sandis Strazds.
«Jūs tā ka par agru esat ieradušies, īstā diena būs 23. jūnijā,» Ķoņu pagasta Tiltgaļu pagalmā mūs sagaida mājas saimniece LĪGA SPROĢE, uzreiz brīdinot, ka nekāda runātāja viņa nav. Tā arī par tēva un mātes doto vārdu un sadzīvošanu ar to viņa izsakās gana skopi — «normāli, kas tad vārdam vainas.» Līgas darba mūžs pagājis skolā, kolhozā pie govīm un liniem un atkal skolā, bet viņas lielākā bagātība ir trīs dēli: Māris strādā Rīgā par bārmeni, Jānis maizes ceptuvē Liepkalni un Juris — pa mežiem un māju, viņš arī atbildīgais par Jāņu ugunskuru. Vēl ir divi mazdēli, kuri mācās Rūjienā 5. un 8. klasē, bet brīvdienās labprāt ciemojas pie vecmāmiņas, palīdzot saimniecības darbos.
Naukšēnu novada vidusskolas mājturības skolotājs JURIS ALPS uz jautājumu, kā paspējis iejusties jaunajā kabinetā, ar pārliecību saka: «Labi. Patīk. Iekārtas un instrumenti ir jauni un moderni, līdz ar to bērniem interese ir tāda, ka es pat netieku starpbrīdī — kā vieni projām, tā nākamie ir klāt. Esam saņēmuši diezgan daudz pasūtījumus vasarai — ir jāuztaisa jauniešu centram trīs soliņi, citā projektā — domino kauliņi un visādas tādas lietiņas.