Latviešu vēsturei ir akcentēta traģisma piegarša, — tā 9. februāra «Liesmā» savu apceri sāk Aigars Plotkāns. To uztveru kā kauninājumu par latviešiem raksturīgo tieksmi uz negatīviem pārspīlējumiem un pašiedvestu nolemtību. «Esam cietušie, apdalītie, ievainotie un piesmietie. Vai vienīgie?» jautā raksta autors un dod padomu: «Ne baznīcā, bet sirdī tev būs lūgt.» Bet vai sirdī var ko lūgt, ja nezinām pagātni, ja nav pagātnes pieredzes? Tādas zināšanas iegūt (kam to nav) vai atsvaidzināt un papildināt (kam tās ir) varam muzejos un bibliotēkās. Īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei un ārzemju viesiem.

Ja visas zvaigznes sakritīs, šodien tiekam pie jaunas valdības. Ministru kabinetā tiks sista sienā vēl viena nagliņa, lai pakārtu goda vietā pie citiem Latvijas izpildvaras vadītājiem Laimdotu Straujumu, pareizāk, nu jau bijušās premjeres portreju. Viņas, līdz šim pirmās un vienīgās Ministru kabineta vadītājas sievietes, varas periods bija gana garš un paliks atmiņā ar lieliem skandāliem ekonomiskajā dzīvē. Jo pati premjere, izsakoties autoram tuvajā franču bērnu grāmatas Pifa piedzīvojumi leksikā, Latvijas izpildvarā bija krustmāte Agate mīļa kā svētdiena.

Kristīgajā pasaulē vakar, 10. februārī, sākās gavēnis. Ēst mazāk, ievērot diētu vai no daudz kā ierasta savā ēdienkartē atsacīties vispār — tā ir katra paša lieta un arī paša attiecības ar savu sirdsapziņu. Daudzi cilvēki zina, ka gavēnī svarīgi ne tik daudz savu miesu, kā prātu un garu sakārtot, tādēļ arī pašlaik tik daudz runā par garīgām pārdomām un mērenību it visā.

10. februārī visā Latvijā norisinājās Ēnu diena — karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem. Tas tradicionāli notiek jau 15. reizi. Šogad Valmierā ēnotājus gaidīja 12 darba devēji, bet ārpus pilsētas — 6. Ēnām bija iespēja apmeklēt dažādus uzņēmumus, kā arī izglītības un valsts pārvaldes iestādes, tostarp Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras daļu.

Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorija (VNF JIL) sestdien Valmiermuižā Meteņdienas svinību un tirdziņa apmeklētājus aicināja ziedot un izlozē «Ezīša migā» iegūt kādu no eža 300 labumiem, ko bija sarūpējuši daudzi atbalstītāji — gan vietējie, gan tālāki uzņēmēji un organizācijas.

Vakar Vidzemes Augstskolā viesojās desmit skolēni no dažādām Latvijas vietām — Valmieras, Cēsīm, Viļāniem, Vecpiebalgas, Rubenes un Lubānas, lai Ēnu dienā iepazītu ikdienu kādā profesijā, kas  interesē.

Tā nu sagadījies, ka INDRA JIRGENA nelielā laika posmā atzīmējusi trīs nozīmīgas jubilejas — 30 gadus Naukšēnu kultūras namam, 25 gadus kultūras darbā un pašas piecdesmito jubileju. Jau padomā jauni pasākumi, taču šādās reizēs pieņemts atskatīties arī uz paveikto.

Ciemojoties pie SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja IMANTA KAMZOLA, runājām ne tikai par barikāžu laiku, bet arī par mūsdienām.

«Laipni aicināti Naukšēnu pagasta bibliotēkā!» — tā apmeklētājus uzrunā Naukšēnu bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA. «Es priecājos par katru grāmatu, laikrakstu lasītāju, jo katru gadu bibliotēka papildinās ar jauniem izdevumiem. Šajā gadā arī ir pasūtīti laikraksti un žurnāli ar 34 dažādiem nosaukumiem, un, protams, tāpat kā iepriekšējā gadā bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Tā kā janvāris ir pārskatu laiks, mēneša sākums bija paklusāks: 5. janvārī viesojās Rūta Skaidrā, kura interesanti stāstīja par ceļojumu uz tālo zemi Ķīnu un tur redzēto un vēl par tuvāku zemi Norvēģiju un tās skaistajiem skatiem. Varējām baudīt žeņšeņ tēju, ķīniešu veiksmes cepumiņus ar novēlējumiem vai sakāmvārdiem, kā arī ķīniešu valodā izrunāt savu vārdu un skaitīt.

«Gadi rit, bet problēmas joprojām tās pašas,» stāstījumu par Naukšēnu novada pašvaldības policijas darbu sāk vecākais inspektors PĒTERIS ĶĪKULIS. «Ik pa brīdim situācija uzlabojas, bet tad atkal kaut kas vairāk notiek, taču visumā to var saukt par normālu, jo tikpat kā nav smago noziegumu. Krietni samazinājušies jauniešu likumpārkāpumi, taču uzskaites grāmatā fiksēto notikumu skaits kā katru gadu svārstās ap četriem simtiem, no tiem puse vērtējami kā likumpārkāpumi. Pēdējā laikā uzplaukusi jauniešu huligāniskā braukšana ar autotransportu — bez tiesībām, dzērumā, bet tāds pats stāvoklis ir arī citur.