«Man, lūdzu, Liesmiņu trīs mēnešiem,» Rūjienas pasta nodaļā dzirdu sakām kādu balsi rindas sākumgalā.

Literārā satikšanās

Ar «Liesmu» satikos 1957. gadā, kad Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā sākām izdot literāro žurnālu «Pīlādzītis» un mūs uzaicināja uz «Liesmu». Gājām Armīns Lejiņš (vēlāk kinoscenārists), Andris Briedis (satīriķis, žurnālists) un es. Izrādījās, arī laikraksts grib sākt publicēt dzejoļus un stāstus. Iespējams, ka tādu vajadzību noteica Eduarda Berklāva laika atkušņa elpa, vai arī mūs aicināja kā jauniešu līdzsvaru iepretī  dzejniekiem Dzintaram Vītolam un Kārlim Kalnietim, kas bija atgriezušies no izsūtījuma un arī sākuši nest uz «Liesmu» dzejoļus. Tur bija arī jaunais autors Valdis Pabriks no pedagoģiskās skolas, vēl prozaiķi Valters Zālītis, Visvaldis Tolēns, Melānija Kuģe un citi, vēlāk arī dzejniece Vita Vīksna — «Cīņas» korespondente. Nodibināja literātu apvienību, lasījām savus darbus un ar balsošanu izlēmām, kurus dot publicēt.

Redaktore tad bija Ilona Šteinberga. Atceros viņu allaž ar armijas šineli mugurā un nežēlīgi daudz smēķējošu. Frontē bijusi, tādēļ paskarba, bet pret jaunajiem izturējās kā mamma. Apvienības darbā viņa iejaucās maz, un literārā lapa sāka iznākt regulāri.

Sestdien valmierieši parādīja lielisku sniegumu un savā laukumā Olybet LBL čempionāta mačā pagarinājumā piespieda kapitulēt līdz šim stabilo šīs sezonas līderkomandu — BK Ventspils, sagādājot pērnās sezonas bronzas medaļniekiem tikai otro zaudējumu 17 spēlēs.

Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgas turnīrā līdz šim nozīmīgāko uzvaru šajā sezonā guvuši VALMIERA GLASS VIA futbolisti, kuri sestdien Vidzemes Olimpiskajā centrā ar 6:3 (2:2) pārspēja pašreizējos līderus — Jēkabpils Ošukalnu.

Šķiet, ka Lato Lapsas vadītais nejaucību atmaskošanas portāls «pietiek.com» strauji tuvojas savai lielākajai sakāvei. Latviešu tautai ir tādi elki, kuriem mesti akmeņi lec atpakaļ, sāpīgi trāpot pašam metējam.

Reizēm ir vērts palūkoties arī Krievijas televīzijas kanālos. Ne jau lai tur politiskas ziņas skatītu, bet vismaz par dažādiem interesantiem meklējumiem saimniekošanā uzzinātu. Tā šajās dienās manu uzmanību piesaistīja Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņojums vai pat pieprasījums, ka ierēdņi ar dažādām pārbaudēm bez ļoti būtiskiem iemesliem nedrīkst uzņēmējus traucēt biežāk kā reizi trīs gados. Arī tad dažādu resoru un iestāžu pārstāvjiem pārbaudes būs veicamas vienlaikus.

Trešdienas pievakarē pie tirdzniecības centra Valleta skanēja leijerkaste un šurpu turpu šaudījās avīžpuikas ar koncertu sarakstiem, aicinot uz XXVI starptautisko Ziemas mūzikas festivālu. Kā pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, festivāls veltīts Volfganga Amadeja Mocarta 261. dzimšanas dienas atcerei, tajā dzirdēsim gan kora dziesmas, gan instrumentālo mūziku, gan džezu un rokenrolu, ko izpildīs galvenokārt Valmieras MS audzēkņi, kā arī mākslinieki, kas ar to saistīti, paši skolotāji un draugi no Lietuvas un Igaunijas.

Vieglatlētikas treneris PĒTERIS KARLIVĀNS dzimis un audzis sportiskā ģimenē — tēvs Viesturs savulaik bijis Valmieras izlases sprinteris, kam joprojām pieder ģimenes rekords 100 m skrējienā, bet mamma Aija startējusi rajona mēroga slēpošanas sacensībās, brāli Jāni zinām kā Valmieras rekordistu un visu laiku otrā labākā rezultāta Latvijas vēsturē īpašnieku desmitcīņā, savukārt Viesturs juniors, kā jau trešajam tēvadēlam pieklājas, darbojies visenerģiskāk un aktīvāk, paspējot gan attīstīt savu biznesu, gan vilties Burtnieku novada politiskajos procesos. Pēteris nav no pļāpīgajiem — kā pats pieļauj, varbūt prātīgākais no brāļiem, taču vieglatlētikas popularizēšanas vārdā viņš gatavs uz visu — pat uz šo sarunu.

Bērnu rotaļu vietas pieejamas lielveikalos, kafejnīcās, pat bankās, bet kultūras iestādēs tas pagaidām ir retums.

Noslēdzies Vislatvijas skolēnu radošo darbu konkurss «Es esmu vaļējas durvis» (R. Mūks), kas veltīts domātāja, dzejnieka, reliģiju pētnieka Roberta Mūka piemiņai. To jau vienpadsmito reizi rīkoja Riebiņu novada dome, R. Mūka muzejs un Galēnu pamatskola ar mērķi — skolēnu domu, izjūtu un pārdzīvojumu atklāsme. Lai konkursā piedalītos, bija rosinājums iepazīt R. Mūka dzeju un esejas, mudinājums ikdienā saskatīt neparasto un savdabīgo, kā arī vērot, analizēt, izpētīt un izteikt pārdomas par tendencēm sabiedrībā. Četrās vecuma grupās tika iesniegti 525 darbi no 79 Latvijas skolām. Lai šādu daudzumu izvērtētu, žūrijai nebija viegli, tāpēc tika piešķirtas vairākas pirmās trīs vietas un ļoti daudz atzinību katrā grupā. No mūsu puses konkursā piedalījās tikai Naukšēnu un Rencēnu skolēni.