Tā dāmu deju kolektīva izveidošanos Dikļos pamato aktīvās un enerģiskās Brigita Jaunīte, viņa arī kolektīva prezidente, un ilggadējā dejotāja Ērika Ustupa, stāstot un rādot fotogrāfijas no nesen izskanējušā «Maģijas» pirmās desmitgades koncerta. Visas koši sarkanos brunčos, jaunas, skaistas, kaut arī dažai plecos savi astoņdesmit.
Valmieras Kultūras centrā 1. aprīļa pēcpusdienā notiks Latviešu dejas skolas 6 absolventu vadīto tautas deju kolektīvu koncerts Labi dejot savējiem.
31. marta vakarā Valmieras Kultūras centrā ar koncertprogrammu Somija 100 Latvija uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris. Pie diriģenta pults — Somijas Aizsardzības spēku galvenais diriģents pulkvežleitnants Jirki Koskinens.
Ievadam
Tās ir manas vecmāmiņas Olgas Laicenas (tolaik Olgas Skujas) atmiņas par savu latviešu literatūras skolotāju Kārli Kārkliņu Valmierā.
Vecmāmiņa man ne reizi vien teica, ka Rainis Kārkliņu uzskatījis par savu labāko sapratēju.
Izlasīt par to nekur nevarēju, tāpēc uzskatīju par nepieciešamu šīs atmiņas no vecmāmiņas izprasīt un pierakstīt.
Anna Laicena
Sestdienas Olybet LBL čempionāta spēlei Valmierā bija paliela intriga. Vai ciemiņi Barons kvartāls spēs nostiprināties ceturtajā vietā turnīra tabulā un vai mājinieki kaujas apstākļos atrādīs publikai savu pēdējo komandas papildinājumu — ļoti pieredzējušo Eirolīgas centru Doru Fišeru?
Latvijas bobsleja izlase vakar vakarā atgriezās mājās no pēdējām šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas sacensībām olimpiskajā Phjončhanas trasē Dienvidkorejā.
Brenguļu sporta centrā norisinājās Brenguļu OPEN krosmintonā, kas vienlaikus bija arī Latvijas krosmintona līgas 4. posms. Šogad Brenguļu OPEN svinēja piecu gadu jubileju, tas patlaban ir vecākais tradicionālais krosmintona turnīrs Latvijā. Pirmajā gadā tas pulcēja 15 spēlētājus, bet šogad jau trīs reizes vairāk.
Marts atnāca ar sacensībām peldēšanā. Valmieras Bērnu sporta skolas peldbaseinā individuālās distancēs sacentās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Viestura vidusskolas, 5. vidusskolas, Pārgaujas sākumskolas, Valmieras sākumskolas un Valsts ģimnāzijas peldētāji.
Gluži vai spiestā kārtā man nākas turpināt savu pagājušās nedēļas apcerējumu par tagadējai valdībai traģiski bīstamajiem «tēvu grēkiem» ceļu (ne)uzturēšanā. Cēsu pusē, Drustos un Jaunpiebalgā, remontdarbu pieprasītāji aizvakar izteica iznīcinošu un uzskatāmu spriedumu Latvijas satiksmes politikai — izdangātajā ceļā P29 demonstratīvi iestādot kartupeļus.
Turpinot pašreizējo agrāro politiku, Latvija var pazaudēt vēl atlikušo zemniecību. Sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos SIA «Gaižēni» valdes loceklis Alekss Rasmusens (LA, 6.03.) mazos un vidējos zemniekus uzskata par lielražošanai traucējošu faktoru un prāto: