Priecāties par neparasto
Valmierā, Kārlienā, dzīvo kāds vīrs, kurš veselības problēmu dēļ jau vairākus gadus nevar iziet no sava dzīvokļa, izjust sniega gurkstēšanu, rudens lapu čaukstēšanu zem kājām.
Valmierā, Kārlienā, dzīvo kāds vīrs, kurš veselības problēmu dēļ jau vairākus gadus nevar iziet no sava dzīvokļa, izjust sniega gurkstēšanu, rudens lapu čaukstēšanu zem kājām.
Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas Valmierā.
Jaunais 2018. gads, kā zināms, Latvijā atnāca ar vairākām nodokļu izmaiņām. Tās diemžēl skāra arī degvielas cenas. Valdība noteica paaugstinātu akcīzes likmi degvielai. Pašos Latvijas ziemeļos, netālu no Rūjienas Ķoņu pagastā, jau divdesmit sesto sezonu klientu labā strādā LKS «Akrona» degvielas uzpildes stacija. «Liesmas» viesis — LKS «Akrona» valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS ne tikai par degvielu un braucamajiem, bet arī par uzticību Valmieras maratoniem un treniņiem peldbaseinā.
Otrdien Limbažu 3. vidusskolā konkursa «Gribu būt mobils» ceturtais pusfināls pulcēja kopā Vidzemes komandas.
Pirmdien Valmieras Rotari kluba biedru sanāksme kluba mītnes vietā kafejnīcā Rātes vārti atkal bija īpaša — jau 21. gadu pēc kārtas labākajiem bijušā Valmieras rajona vidusskolu un ģimnāziju audzēkņiem tika pasniegtas Valmieras rotariešu sarūpētās stipendijas.
Pagājušā gada aprīlī svinīgā līgumu parakstīšanas ceremonijā Valmieras novada fonda izsludinātajā konkursā «Sev tev, novadam» tika apstiprināti pieci no divdesmit kultūras projektiem. Viens no komisijas un ziedotāju atzinību ieguvušajiem projektiem bija Trikātas kultūras biedrības «Pamati» projekts Trikātas amatieru teātrī TATs iestudēt H. Paukša lugu «Pelīte Melīte». Un šotrešdien, 31. janvārī, notika pirmizrāde.
«No Vācijas atgriezties Latvijā mani aicināja piederības sajūta,» stāsta INESE BEBRE. «Es laikam būšu tas dīvainais latvietis, kurš ir atgriezies Latvijā, jo pietrūkst Latvijas. Tas latvietis, kurš ir atgriezies dzīvot sliktākos apstākļos, nekā dzīvojot Vācijā. Pie mazāk ērtībām, pie mazāk naudas, bet jūtos daudz labāk, jo jūtos piederīga un varu darīt to, kas man patīk. No Vācijas 80 miljoniem es nevarēju sevi parādīt un mazliet izcelties, bet te to varu izdarīt un varu pamudināt arī citus rīkoties līdzīgi. Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri nevar saņemties kaut ko izdarīt, bet es cenšos viņiem palīdzēt un likt noticēt sev. Ikdienā strādāju par floristi, vadu pasākumus, dziedu, fotografēju — darbojos mākslas lauciņā.
KĀRLIS ARNOLDS AVOTS šajās dienās atmēģināja «Mazās traģēdijas», jo kādu laiciņu izrāde nebija spēlēta. Izrādē viņš ir Albērs no stāsta «Skopais bruņinieks»: «Tāds izlaists jaunietis, pieradis dzīvot uz vecāku rēķina, un pēkšņi barons, mans tēvs, ko spēlē Dace Eversa, vairs nedod naudu... Darbs pie režisora Ščipicina no Sanktpēterburgas bija bezgala interesants un arī veselīga pieredze. Zināms, ka manai paaudzei ir grūtības ar krievu valodu, man vismaz ir paveicies tādā ziņā, ka ātri sapratu, ka šī valoda būs vajadzīga, un pēc vidusskolas sāku skatīties filmas krievu valodā. Sarunu līmenī varu komunicēt, arī režisora teiktajam tulku nevajadzēja, bet, tiklīdz pašam jāizsakās, ir problēmas, tāpēc apsveru iespēju par privātskolotāju, jo būs taču jāspēlē krievu klasika, jālasa krievu oriģinālliteratūra.»
Viena no Valmieras drāmas teātra jauno aktieru piecnieka, kas kolektīvam pievienojās šajā — teātra 95. sezonā, KLINTA LEJA uz jautājumu, kā viņa iejutusies Valmierā, teātrī, momentā atsaucas: ļoti labi! Piebilst, ka nekādas nostalģijas pēc Rīgas dzīves viņai nav un Valmieras miers ir tieši laikā.
Šonedēļ viesojos pie bezgala jaukā kokerspaniela Rokko un sunīša saimniecēm INGRĪDAS VĪTIŅAS un viņas meitiņas Annijas. Ingrīda ir masiere un daudziem palīdzējusi tikt galā ar veselības problēmām. Domāju, ka ne tikai, strādājot ar rokām, bet arī katram pacientam dāvājot savas labestības daļiņu.