«Beidzot sākas ziema, līdz ar to arī papildu rūpes, jo līdz ar problēmām iepirkumu sakarā nav izdevies sakārtot jautājumu par servitūta ceļu tīrīšanu. Tas acīmredzot būs jākārto citādā veidā. Tā ka šogad būs jānodarbojas arī ar lietām, ko neizdevās nokārtot aizvadītajā gadā. Bet saimniecības pārziņi pagastos ir radoši, gan jau arī šo problēmu atrisināsim. Uz saviem darbiniekiem jāpaļaujas, arvien vairāk jāļauj viņiem darboties patstāvīgi, bez bikstīšanas, jo kā gan citādi cilvēkos var rasties radošums, bez kura, īpaši mazajās pašvaldībās, nevar uz priekšu tikt. Nevaram balstīties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības nolikumiem, jādomā pašiem ar savu galvu.

Decembrī Rencēnos notika Vidzemes novada amatierteātru skate, kurā piedalījās seši Valmieras apkaimes amatierteātri, arī Kauguru pagasta «Vīzija», kuras režisors ir Valmieras drāmas teātra aktieris Oskars Morozovs. Amatieru veikumu šogad vērtēja nopietna žūrija, kuras sastāvā bija teātra kritiķe Zane Radzobe, teātra režisore un pedagoģe, teātra «Skatuve» direktore Anna Eižvertiņa, kā arī dramaturgs Jānis Jurkāns. Vislielāko žūrijas atzinību un augstākās pakāpes diplomu skatē ieguva  kaugurieši ar Andreja Upīša lugas «Ragana» izrādi.

«Varbūt kāds ir pamanījis, ka jau pusmēnesi šeit atrodas klavieres, atraisot cilvēku sirdis, cilvēku pirkstus caur mūziku un liekot smaidīt gluži tāpat, kā tas bija pilsētā,» ceturtdienas vakarā Valmieras autoostas uzgaidāmajā zālē atklājot nelielo, taču sirsnīgo Ziemassvētku koncertu, kurā piedalījās kamerkoris Kaķi un Mūzikas skolas klavieru klases audzēkņi, jaušos un nejaušos klausītājus uzrunāja publisko klavieru idejas attīstītājs Mārcis Bogdanovs.

Pēc pērn veiksmīgi uzsāktās teātra dziesmu gadatirgus idejas, kad, skatītāju mīlestības un atsaucības pavadīts, Latviju apceļoja teatrāls koncertuzvedums Spraud man puķi, kas bija veidots no teātra izrāžu dziesmām ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, ir nolemts arī šogad, turpinot tradīciju, veidot jaunu koncertuzvedumu, šoreiz — dzejnieces Māras Zālītes zīmē.

Nesen, pārkravājot savu foto arhīvu — bildēs, uzdūros dažām interesantām fotogrāfijām, kuras, manuprāt, Rūcamlapā nav bijušas. Kāpēc lai kādu vārdu par attēlos redzamo auto un tā saimnieku Ēriku Pēteri Kalniņu, kurš jau dažus gadus stūrē savu pilnpiedziņas trīsasu ZIL pa Debesu ceļiem, neuzrakstītu?

Jaunajā gadā spēkratu īpašniekiem problēmu loks laikam jau būs tas pats vecais. Arī šī lieta — kur un kā pareizi apstāties vai novietot stāvēšanai savu auto tā, lai tas tur atrastos leģitīmi un vēl arī netraucētu pārējos? Šonedēļ Rūcamlapā ar savu vēstuli griezās valmierietis JĀNIS KALNAČS. Lūk, viņa uzrādītā problēma.

Tā droši var teikt, pārskatot BMX sporta kluba Tālava/VBSS sportistu aizvadītajā gadā sasniegtos rezultātus. Vecā gada nogalē BMX braucēji pulcējās Strazdiņa ziemas iekštelpu treniņu bāzē Indoor pie Valmieras, kur atzīmēja sekmīgi noslēgto 2016. gada BMX sezonu un saņēma Ziemassvētku dāvanas.

Nule aizvadītajā gadu mijā daudzi Latvijas iedzīvotāji savu televizoru ekrānos varēja vērot mūsu valsts pirmās amatpersonas, kuras teica svētku uzrunas. Diemžēl pēdējās neatstāja īpaši optimistisku iespaidu, jo patiesībā bija gandrīz par neko, ja iespējams tā teikt.

Gadu mijā, kad izteiksmīgāk izjūtam laika rata neapturamo ritumu, ar apbrīnu iedomājos par seno meistaru darinātajiem pulksteņiem, kas pat gadsimtiem cauri, neatpaliekot ne sekundi, turpina rādīt laiku ne mazāk precīzi kā modernie elektroniskie. Šajos senajos pulksteņos ne tikai zobrati, atsperes, arī katra skrūvīte vajadzīgajā vietā pat ar mīlestību ielikta. Noteikti ar atbildību laika priekšā:  neprecīzi pulksteņi var ļoti sarežģīt daudzu cilvēku dzīvi. No tiem laikiem par akurātiem, prasmīgiem cilvēkiem vēl tagad ir teiciens: precīzs kā pulkstenis. Savukārt par pusdulliem, plātīzeriem un regulāri ķibelēs iekļuvušajiem sakām: tam jau kāda skrūvīte izkritusi...

Pārdomas par šīm jūtām raisa žurnālistes Vitas Kraujas saruna ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. («LA», «Kultūrzīmes», 27.12.-2.1.2017.) Ar interesi centos sameklēt atbildi uz jautājumu: kur slēpjas nācijas pašapziņas stiprums? Sakarā ar Latvijas valsts simtgades svētku programmu žurnāliste eksprezidentei jautā, kā būtu jāstiprina latviešu valstsgriba un cik stipra ir latviešu nācijas pašapziņa.