Kas ir lielākais, ar ko vari lepoties?Skatoties, kurā jomā… Ja par vēsturi, tad — esmu sagatavojis publicēšanai Visvalža Lāča “Latviešu tautas un zemes vēsturi”divos sējumos. Tā tapa ilgā procesā, iespējams, tādēļ kaut kāda kļūda varbūt palikusi neizķerta, tomēr kopējais ieguvums, manuprāt, no tā ir liels. Un, protams, Historia.lv ne mazāk.  Mans projekts no A līdz Z ir Voldemāra Dāvida  Baloža brošūras “Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas”atkārtots izdevums ar attēlu pielikumu un komentāriem.

«Salna koda sārtu ziedu, roze vīta pumpurā» tā par  visskaistāko  ziedu nenovēršami īso mūžu teikts kādā senā dziesmā. Bet tad nāca gleznotājs un prata savam visskaistākajam ziedam iedot daudz garāku mūžu. Pēc viņa, nedaudz vēlāk uz ziediem sāka lūkoties arī fotogrāfs. Nav taču pasaulē pacietīgāks pozētājs, modelis par ziedu, kad vien pašam māksliniekam ir vajadzīgā pacietība, lai īpašās gaismās, savā skatījumā sagaidītu uzplaukstoša zieda brīnumu, pat pārsteigumu.

Vēl nesen tikai vēstījām par trim jaunām atpūtas vietām, kas iekārtotas Gaujas krastā līkumā starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm. Bet pagājušajā nedēļā un brīvdienās jau varēja vērot, ka visas tās ir ne tikai pamanītas, bet  arī itin mīļi apdzīvotas: vienā nišā uz no akmeņu krāvumiem izveidotām, ar dēļiem segtām sēdvietām lielisku vietu savām sarunām  un mazuļiem sildīšanai rudenīgajā saulē bija atradušas divas jaunās māmiņas.

Maģistra grāds kabatā, palikuši pēdējie soļi līdz solista diplomam Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Valmieriete MADARA PĒTERSONE, Kremerata Baltica vijolniece.

Par  plostošanu un koku pludināšanu Gaujā mūsdienās vairs vien reizēs, kad jāatrod kaut vai kāds iemesls jaunu svētku izgudrošanai, atceras. Bet bija laiki, kad tā  arī daudziem valmieriešiem bija pamatīga padarīšana. It sevišķi, kad kopā nesasaitēti baļķēni  pa upi cauri Valmierai  uz leju tika pludināti.

Šoreiz Miķelis vēlas padiskutēt par problēmu, kas bija būtiska un tika atbilstoši risināta jau akmens laikmetā, taču saglabājusies vēl līdz mūsu dienām visā pasaulē. Un Valmiera šajā ziņā nav izņēmums.

Valmieras SOS bērnu ciemata bērniem skolēnu brīvdienās bija iespēja izzināt, kā datoru izmantot lietderīgi.

Reformācija bija laiks, kad ļaudis bija apreibuši priekā. Viduslaiku noputējušajos pagrabos tie bija atraduši 1500 gadus senus, piepildītus un pāri plūstošus traukus ar labi nostāvējušos vīnu. Tie no jauna atrada un cēla gaismā Svētajos Rakstos atklāto Evaņģēliju, kas pildīja ļaudis ar Svēto Garu, ka tie gavilēja Dievam par Pestīšanu, ko Viņš bez maksas dāvājis mums, cilvēkiem, kā pravietojis Jesaja: «Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!»

Reizēm, kad salīdzina Latvijas lielos novadus jeb, kā tagad mēdz saukt, reģionus, katrā tur dzīvojošajiem piedēvē kādu rakstura īpašību. Piemēram, dzirdēts par skopajām kurzemniecēm, par sirsnīgajiem latgaliešiem...

Iepriekšējā nedēļā televīzijā varējām vērot, kā diezgan teatralizētā  pasākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau vairākiem finanšu ministriem kalpojušā portfelī uz Saeimu nesa un tur prezidija priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās nodeva valdības apstiprināto 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.