Latvijas atjaunotās neatkarības gados it kā realizēti simtiem dažādu sabiedrības integrācijas projektu, gan jau dažs labs šī procesa pieskatītājs paguvis tīri labi uzvārīties ar čaklas strādāšanas imitēšanu. Lai ko rakstītu dažādos integrēšanas naudas tēriņu pārskatos, situācija šajā jomā mūsu valstī joprojām tāda, kā nu ir... Informatīvās telpas latviešiem un krievu valodā runājošajiem reāli divas un visai dažādi pozicionētas, joprojām Latvijā apritē divu veidu pases — pilsoņu un nepilsoņu.

Šovasar vairāki pilsētnieki, apbraukājot Latviju, izbrīnā vaicājuši: kādēļ tīrumos tagad aug tik daudz lauku pupu? Izrādās, viņi neko nav dzirdējuši ne par ES zaļināšanas nosacījumiem, ne arī par pupām kā vērtīgu kultūraugu sekas maiņai un zemes ielabošanai. Bet tāds nu reiz ir pilsētnieks, viņu interesē galvenokārt tikai jebkuras lauksaimniecības nozares gala iznākums — pārtikas produkts lielveikala plauktā. Taču ražotājiem nu par vēl vienu galvassāpi vairāk.

Vasara un precību mēnesis augusts nu jau ir aiz muguras. Lai arī vārda precības saknē ir vārds «prece», kas visticamāk nāk vēl no tiem senajiem laikiem, kad tēvs, izprecinot savu meitu, deva līdzi lielu pūru, tomēr tas nav veids, kā skatīties uz precēšanos un tai sekojošo laulības dzīvi. Vīram sieva un sievai vīrs nav nekāda prece, kuru iegādājas kā jaunu skaistu auto, bet pēc pāris gadiem, ieraugot uz ielas skaistāku, un jaunāku, tūdaļ to iekāro un dara visu, lai pie tā tiktu.

Piektdien visi draugu ceļi veda uz Rūjienu, kur Valmieras un Gīterslo reģionu ļaudis svinēja skaistas abpusējas sadarbības 25 gadus. Esiet sveicināti Rūjienā, pilsētā, kuru Latvijā pazīst kā saldējuma pilsētu, Gīterslo apriņķa landrātu Svenu Georgu Adenaueru, Latvijas eksprezidentu Andris Bērziņu, biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» valdes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, abu reģionu pašvaldību vadītājus, sadarbības uzsācējus un turpinātājus, atbalstītājus, kultūras un mākslas darbiniekus sveica Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins.

Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.

Sestdien, 9. septembrī, bija noslēgums starptautiskajai pārtikas izstādei «Rīga Food 2017». Labā ziņa: pārtikas mājražotājiem no Vidzemes novadiem tā atnesa triumfu.

Kocēnietei LAURAI GAUGEREI vasarā bijis tik daudz gandarījuma un prieka brīžu!

Kocēnu bērnudārzs «Auseklītis» mūspusē pirmais asāka svinēt Tēvu dienu. Dārziņa vadītājas vietniece izglītības jomā SANDRA GRĪNLIŅA teic: vairs pat neatceroties, kurā gadā bija pirmā reize. Zināms tikai, ka Latvijā to vispār vēl neatzīmēja. Ideju no ārzemju ceļojuma pie dēla esot atvedusi kolēģīte, un kocēnietes iedegušās: darām!

Koši un interesanti pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti trešie Kokmuižas svētki. Šoreiz to tēma — «Laiks», turpinot atklāt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un caur laika prizmu paraugoties uz laikmetīgo kultūru.

Vidzemes Augstskolas students VIESTURS LĀCIS tāpat kā daudzi citi rudenī turpina studijas. Viesturam šis gan ir tikai otrais gads, kurā studē «Mediju studijas un žurnālistikas» programmā, taču pieredzes ir, iespējams, vairāk nekā dažam labam vecāka kursa studentam. Savos 24 gados viņš ir redzējis ne vien Eiropas valstis, bet arī Ameriku un drīzumā dosies uz citām pasaules valstīm, kur pats piedalīsies arī Eiropas un, iespējams, Pasaules čempionātā motosportā.