ZANDAS AMOLIŅAS ikdiena ir saistīta ar prieku palīdzēt cilvēkiem. Valmierā un Rūjienā jaunā, sportiskā sieviete nodarbojas ar fizioterapeitisko ārstēšanu – rehabilitāciju, vada nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā un gūst gandarījumu, redzot, kā atkāpjas kāda vecuma kaite vai atlabst pārpūlēts gargabalu skrējēja muskulis. Bet viņas, vaidavietes, sākumā bijusi Valmiera.
Ik gadus mazākā vai kuplākā draugu un tuvinieku lokā cildinām vasaras saulgriežus, kopā aizvadot visgarāko dienu un īsāko nakti. Gadskārtu svētkos nozīmīga loma pagāniskajām tradīcijām, īpašajiem rituāliem un citām maģiskām izdarībām, Līgo dziesmām un alum! Neiztikt, protams, arī bez Jāņu dienas rītā lasītām rudzupuķēm, pašu pītiem zāļu vainagiem, dzelteniem siera rituļiem, sātīgām ogu maizēm un speķa pīrāgiem. Valmierieša lasītāju vecākā paaudze vēl atcerēsies tos absurdos laikus, kad padomju vara Jāņus oficiāli aizliedza, tiesa gan, vēlāk atkal popularizējot kā latviešu tautas folkloras mantojumu...
Pēdējā desmitgadē valmieriešiem — i parastajiem mirstīgajiem, i uzņēmējiem — lielākās problēmas transporta jomā saistījās ar pārvietošanās grūtībām pilsētas iekšienē, bet šobrīd Valmiera ir aizrakta no ārpuses! Miķelim šķiet, ka vienīgie brīvie virzieni, lai izbrauktu no pilsētas un iebrauktu iekšienē, vēl palikuši uz Cēsīm, Mazsalacu un Rūjienu, pārējie stratēģiskie vektori ir, maigi sakot, ievērojami apgrūtināti. Un tā būs, mazākais, visu vasaru...
Kādā no Valmieras kafejnīcām, kura nu viesus apkalpo arī ārpusē, uzraksts: «Uz terases lūdzu zvirbuļus nebarot! Jau laikus pateicamies par sapratni. Administrācija».
No 27. jūnija līdz 2. jūlijam norisināsies Valmieras akvarelistu un grafiķu plenērs. Plenēru organizē Valmieras Kultūras un mākslas fonds, atbalsta pilsētas dome, Tehauto, Artifex Plus un Valmiermuižas alus.
Nupat kļuva zināms, ka Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi ir pagarinājusi pret Krieviju noteiktās, runājot oficiālajā valodā, sektorālās un personālās sankcijas. Iespējams, ka pēdējo reizi, jo eiropieši aizvien biežāk ir spiesti secināt, ka sankcijas un pretsankcijas neko vairāk par neērtībām Krievijai nerada, bet daudzos gadījumos efekts vispār ir pilnībā pretējs cerētajam.
Lai tika vēstīts, ka sestdien vēja radītie postījumi Latvijā ir vieni no lielākajiem pēdējos gados, tā vien šķiet, ka Valmierā un tās apkaimē iznācis vien savdabīgs neapmaksāts un ar PVN nodokli neapliekams pakalpojums Jāņa kroņu pinējām: parkos un alejās tika nolauzti un zemē samesti pietiekami daudz ozolu, liepu un pat daža reta koka zarēni. Atlika vien neslinkot, pirms sētnieka slota visu saslaucījusi vai zaru savācējs nolauzumus aizvedis, vākt zaļumus kopā, un bija pamatmateriāls ne vienam vien svētku vainagam.
Iespējams, gaidāmi karstākie Jāņi Latvijas vēsturē, prognozē meteorologi, bet Silmaču ļaudis jau iepriekš zina: tie vienmēr būs izdevušies neatkarīgi no laika apstākļiem, jo reizi gadā latvieši ļaujas kārtīgai līgošanai.
Smaržo jasmīni un peonijas, zied Jāņu zāles, gaisā virmo satraukums un svētku sajūta. Tieši šādi varētu raksturot 17. jūniju Valmieras Mākslas vidusskolā, kad rīta pusē trīspadsmit Valmieras Mākslas vidusskolas diplomandi aizstāvēja diplomdarbus.
Kungs, Tu mums dosi mieru,
jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris. (Jes 26;12)
Laiks rit nepielūdzami. Ir aizgājušas daudzas jo daudzas paaudzes. Kādus tik pārbaudījumus un grūtības ir dāvājis laiks un cilvēki! Kas šodien vairs pateiks, cik ērģelnieku ir spēlējuši uz mūsu baznīcas ērģelēm? Cik dievkalpojumu noticis, cik dziesmu izdziedāts, cik mierinājuma gūts, klausoties ērģeļu skaņās? Viss ir pārdzīvots, un 2016. gadā mums ir dāvāta iespēja piedzīvot ērģeļu jubileju.