Vēl nesen tikai vēstījām par trim jaunām atpūtas vietām, kas iekārtotas Gaujas krastā līkumā starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm. Bet pagājušajā nedēļā un brīvdienās jau varēja vērot, ka visas tās ir ne tikai pamanītas, bet arī itin mīļi apdzīvotas: vienā nišā uz no akmeņu krāvumiem izveidotām, ar dēļiem segtām sēdvietām lielisku vietu savām sarunām un mazuļiem sildīšanai rudenīgajā saulē bija atradušas divas jaunās māmiņas.
Maģistra grāds kabatā, palikuši pēdējie soļi līdz solista diplomam Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Valmieriete MADARA PĒTERSONE, Kremerata Baltica vijolniece.
Par plostošanu un koku pludināšanu Gaujā mūsdienās vairs vien reizēs, kad jāatrod kaut vai kāds iemesls jaunu svētku izgudrošanai, atceras. Bet bija laiki, kad tā arī daudziem valmieriešiem bija pamatīga padarīšana. It sevišķi, kad kopā nesasaitēti baļķēni pa upi cauri Valmierai uz leju tika pludināti.
Šoreiz Miķelis vēlas padiskutēt par problēmu, kas bija būtiska un tika atbilstoši risināta jau akmens laikmetā, taču saglabājusies vēl līdz mūsu dienām visā pasaulē. Un Valmiera šajā ziņā nav izņēmums.
Valmieras SOS bērnu ciemata bērniem skolēnu brīvdienās bija iespēja izzināt, kā datoru izmantot lietderīgi.
Reformācija bija laiks, kad ļaudis bija apreibuši priekā. Viduslaiku noputējušajos pagrabos tie bija atraduši 1500 gadus senus, piepildītus un pāri plūstošus traukus ar labi nostāvējušos vīnu. Tie no jauna atrada un cēla gaismā Svētajos Rakstos atklāto Evaņģēliju, kas pildīja ļaudis ar Svēto Garu, ka tie gavilēja Dievam par Pestīšanu, ko Viņš bez maksas dāvājis mums, cilvēkiem, kā pravietojis Jesaja: «Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!»
Reizēm, kad salīdzina Latvijas lielos novadus jeb, kā tagad mēdz saukt, reģionus, katrā tur dzīvojošajiem piedēvē kādu rakstura īpašību. Piemēram, dzirdēts par skopajām kurzemniecēm, par sirsnīgajiem latgaliešiem...
Iepriekšējā nedēļā televīzijā varējām vērot, kā diezgan teatralizētā pasākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau vairākiem finanšu ministriem kalpojušā portfelī uz Saeimu nesa un tur prezidija priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās nodeva valdības apstiprināto 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Nākamajā pirmdienā pēc iepriekšējā nedēļā iekšēju apstākļu dēļ informācijas aprites ziņā ierobežotās preses konferences ar Latvijas Valsts ceļu vadības piedalīšanos Liesmai bija iespēja uzzināt būtiskāko par ceļu uzturēšanas lietām Vidzemē — Latvijas Autoceļu uzturētāja Valmieras ceļu rajonā. Uzņēmuma vadītājs GUNTIS KARPS ne tikai izstāstīja par aktualitātēm darbos un jaunās tehnikas iegādē, bet arī aizveda uz Jaunvāli, lai darbībā parādītu potenciāli galveno ceļu uzturēšanas rīku — piekabināmo autogreideru ar elektronisko vadību.
Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzīvo īstu zemestrīci. Valsts vides dienests (VVD) pirmo reizi piesprieda daudzmiljonu naudas sodus — pēc bēdīgi slavenās firmas Riepu bloki tādā veidā tika represētas divas «atkritumu apsaimniekošanas sistēmas» (AAS), sauktas arī par ražotāju atbildības sistēmām. Tādas veido uzņēmumi, kam citas komercfirmas var nodot savā biznesā radušos atkritumus (piemēram, iepakojumu, vienreizējos traukus) tālākai reģenerācijai*.