Latvijas simtgadē, kad šur tur vēl laukos var ieraudzīt ganāmies govis, gluži vai nejauši no atmiņas krātuvēm uznirst gudrā tautsaimnieka Kārļa Ulmaņa reiz paustā atziņā, ka «Latvijas nākotne ir teļos». Zemnieki šo vēlāk gandrīz vai par lozungu kļuvušo aicinājumu sadzirdēja, un Latvija pirmskara gados kļuva par vienu no konkurētspējīgākajām sviesta un siera eksportētājvalstīm Eiropā.

LLKC Apgāda vadītāja Iveta Tomsone plašsaziņas līdzekļiem izplatījusi ziņu: ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) 1. jūnijā publiskojusi savu piedāvājumu ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, ikvienam Latvijas lauksaimniekam vai lauku uzņēmējam nu līdz 10. jūlijam ir iespēja izteikt savu viedokli par EK piedāvājumu. Kā to izdarīt? Visvienkāršākais un ērtākais veids — aizpildīt Valsts Lauku tīkla sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavoto anketu, kurā ir 21 jautājums ar iespējamiem atbilžu variantiem.

Piektdien Valmierā, klātesot satiksmes ministram Uldim Augulim, VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētājam Raitim Nešporam un vairāk nekā 30 Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem, tika apspriestas ceļu uzturēšanas nozares aktualitātes.

Noslēdzot pārdislokāciju uz tās vēsturiskajām robežām, vakar Valmierā notika svinīgais brigādes štāba pārcelšanās un pagaidu ēkas atklāšanas pasākums.

Var teikt, ka pagājušās nedēļas nogalē tika pavērta jauna lappuse Valmieras pilsētas jaunāko laiku vēsturē — piektdien oficiāli tika pieņemti ekspluatācijā atjaunotajā Latvijā pirmie divi īpaši celtie īres nami! Par šīm lietām sīkāk vakar Liesmai pastāstīja pasūtītāja — SIA Valmieras Namsaimnieks — valdes priekšsēdētājs VALDIS JĒGERS.

Salīdzinot ar visu pārējo pasauli, autoceļu stāvoklis mūsu valstī, maigi izsakoties, ir neapmierinošs: Globālajā konkurētspējas indeksā ceļu stāvokļa rādītājā Latvija ieņem 107. vietu 137 valstu konkurencē 2017. — 2018. gada sezonā. Latvijas slīdēšana uz leju ceļu kvalitātes novērtējumā (95. vieta pagājušajā gadā) ir loģiskas sekas valsts nepietiekamajam finansējumam un ceļu lietotāju samaksāto nodokļu izmantošanai ar ceļiem nesaistītām vajadzībām.

Jau kļuvis par tradīciju — vai katru lielāku Rūjienas svētku neatņemama sastāvdaļa ir vietējo un apkaimes novadu amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Tas ar daudzpusīgu pašu saražoto preču klāstu apmeklētājiem par prieku bija arī nesen notikušajos Rūjienas saldējuma svētkos. Netrūka ne maizes un kūku, ne smaržīgu kūpinājumu, kārdinošu sieru, tēju, smaržīgu ziedūdeņu, ne arī visdažādāko rokdarbu, rotu, pinumu, koka darbu un vēl citu skaistuma un praktiska lietojuma ražojumu. Kā klājas, amatniek un mājražotāj? Šo jautājumu «Liesma» uzdeva tikai dažiem no kuplā tirgotāju pulka.

Laikā, kad sezonas produkts ir arī vietējais rabarbers, kad no tā top smaržīgās kārtainās mīklas rabarberkūkas vai rauga mīklas plātsmaizes, kad ne vienā vien mājā top rabarberu uzputenis, ķiļķēnu zupa vai atspirdzinošais ķīselis, «Liesma» sadomāja apciemot mūspusē vienu no lielākajām rabarberu audzētavām. Pirms vairākiem gadiem jau rakstījām, ka Rūjienas novada Lodes pagasta «Mikmežkalējos» JĀNIS BUILIS ierīkojis vairāk nekā 2000 rabarberu ceru lielu stādījumu. Vēlējāmies tur pabūt vēlreiz.

Pagājušajā trešdienā Valmierā norisinājās pirmais pūtēju orķestra Signāls brīvdabas koncerts Trešdienu vakari pilsētas skvērā. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad visu jūniju reizi nedēļā būs iespēja baudīt muzikālus priekšnesumus. Vēsā laika dēļ šoreiz pasākums notika Kultūras centra lielajā zālē, taču tas nebija šķērslis, lai koncerts izdotos. Šī bija īpaša uzstāšanās, jo paralēli koncertam notika arī raidījuma filmēšana.

Sešas dienas maijā Rencēnu pagasta kultūras nama dziesmu draugu kopa «Dedzieda» ar vadītāju Jāni Timermani un Lodes vīru ansambli «Rūjmala» ar vadītāju Mirdzu Svīķi tikās Baltā galdauta svētkos Vācijā, nesot latvisku dziesmu sveicienu gan tautiešiem, gan ieinteresētajiem.