Latvijas 31. informātikas (programmēšanas) olimpiāde notiek no 28. februāra līdz 2. martam, un par norises vietu izvēlēta Vidzemes Augstskola. Tajā tiksies 75 skolēni, kas guvuši labākos rezultātus novadu olimpiādē.
Jau ziņojām, ka ir apbalvoti ikgadējā konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2017» ievērību guvušie dalībnieki. Konkurss kļuvis par stabilu tradīciju, un katru gadu tajā iesaistās uzņēmumi no visas Latvijas. Arī šogad ir noteikti nozares labākie: aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas un viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes – veikali, ēdināšanas uzņēmumi – bistro, kafejnīcas – picērijas, kafejnīcas – konditorejas, kafejnīcas – veikali, kafejnīcas, krogi, restorāni, viesnīcas, viesu nami un lauku tūrisma objekts.
Februāra sākumā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu iesāka bezmaksas apmācības «Kooperatīvu ekonomiska un pārdomāta vadība», kurās pieteicās vairāku lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību vadītāji.
Starptautiskā dzimtās valodas diena visā pasaulē tiek svinēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai un dzimtās valodas skaistumam. Pēc UNESCO iniciatīvas kopš 1999. gada aizsākusies dzimtās valodas dienas atzīmēšana, lai izceltu valodas nozīmi saziņā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālāknodošanā. Dzimtās valodas diena ir kļuvusi par ikgadēju pasākumu, ko apmeklē liels skaits skolēnu no visas Latvijas. Svinot valodas svētkus, septembrī Latviešu valodas aģentūra izsludināja radošo darbu konkursu skolu jaunatnei «Kas manu tautu dara stipru». Tajā skolēni tika aicināti atklāt Latvijas spēka un stipruma avotus.
Valmieras pilsētas un starpnovadu 9.-12.klašu skolēnu ķīmijas olimpiādē, kas notika 6. februārī, pirmo vietu ieguvis Pārgaujas ģimnāzijas audzēknis Mairis Bērziņš (10.c kl.), otro vietu dalīja pārgaujieši Ingars Martinovs (11.c kl.) un Elīna Fjodorova (12.c kl.), savukārt trešo vietu zem Pārgaujas ģimnāzijas karoga ierindoja Adrians Netlis (11.d kl.).
22. februārī Kocēnu novada pašvaldības domes vadība, kā arī sociālo dienestu vadītāji un darbinieki no Kocēniem, Valmieras, Mazsalacas, Priekuļiem un Amatas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Brauciens tika organizēts Vidzemes Augstskolas SEMPRE (Sociālā spējināšana-spēcināšana lauku teritorijā) projekta ietvaros, un tā uzdevums bija iepazīties ar sociālo pakalpojumu klāstu un sniedzējiem dažādām mērķa grupām kaimiņvalstī, kā arī ar pieredzi sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei un dažādošanai pašvaldībās.
Kocēnu novadam ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas institūtu, un nu jau trešo gadu novadā notiek franču mākslinieku koncerti.
Latvijā, skatītāju patikšanas sildīta, ceļu sākusi filma visu paaudžu bērniem «Paradīze ‘89». Tā ir ceturtā lente Nacionālā kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» un pirmā spēlfilma par Atmodas laika notikumiem.
Kad vasarā netālu no Valmieras, Cēsu pievārtē, filmēja 1989. gada Baltijas ceļa epizodes, masu skatos piedalījās arī ļaudis no mūspuses, bet sestdien Valmieras kinoteātrī «Gaisma» skatītāji tikās ar pašu filmu, jauno režisori un aktrisēm, tostarp Ingu Apini no Valmieras teātra (filmā arī mūsu Dace Eversa un Aigars Apinis). Pirms seansa — saruna ar MADARU DIŠLERI par viņas pirmo pilnmetrāžas filmu.
Iespējams, Latvijas simtgades mēnešu ritējumā februāris ieies nevis kā latviešiem ierastais sveču mēnesis, bet gan kā banku mēnesis. Kaut gan zināma saistība ar svecēm noteikti ir — tāli, taču spēcīgi un ietekmīgi aizjūras vēji viņnedēļ praktiski nopūtuši divas līdz šim itin spraunas pašmāju sveces banku biznesā, bez ierunām nokniebjot daktis divu pašmāju multimiljonāru, ABLV Bank lielāko akcionāru Oļega Fiļa un Ernesta Berņa līdz tam ienesīgajai uzņēmējdarbībai.
Vēl tagad, runājot ar vecāka gadagājuma ļaudīm, nākas uzklausīt šī brīža preču, mantu un lietu brāķēšanu, sakot, ka viņu jaunības dienu laikos viss bijis kvalitatīvāks. Gan mašīnas izturīgākas, drošākas, gan mēbeles no kārtīga koka, nemaz nerunājot par lauku produktiem un itāļu zābakiem. Vecās servīzes un kumodes varēja nodot no paaudzes paaudzē, bet kā tagad? Divi, trīs gadi, un atkal jāpērk jauns vietā.