No maija līdz decembrim Valmierā, Naukšēnos, Ēvelē un Drabešos Vidzemes stāstnieku kopa īsteno projektu “Papīra teātris KAMIŠIBAI jeb skolēni  bērniem un stāstnieks pa vidu”.

Vienu pēc otras rādot uz galda novietotās dažādu laiku liecības, arheoloģiskās izpētes darbu vadītājs Rūdolfs Brūzis palīdz iztēloties, kā atradumi izskatījušies to lietošanas brīdī. Tos neskartus zem Valmieras pilsdrupām vairākus gadu simtus sargājis zemes slānis. Aizrokoties līdz 14. gadsimta slānim, liecības gūtas par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa pēdējo neizpētīto daļu.

ELZA OZOLA ir mūsdienīga un radoša meitene, uz Valmieru pārcēlusies no galvaspilsētas. Septiņos gados, ko Elza pavadījusi šeit, viņa pilsētu iemīlējusi un sauc sevi par šejienieti. Šogad meitene mācīsies Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12. klasē. Elza ir mērķtiecīga un daudzpusīga, tāpēc viņa interesantas prasmes apgūst pašmācības ceļā, iedvesmu gūstot youtube.com.

Laimīgs esot tas rakstnieks, ja kaut vienu no viņa darbiem pazīst vairāku paaudžu lasītāji. Patiesi, šķiet retais nespētu just līdzi Apsīšu Jēkaba „Bagāto radu” galveno varoņu Andra tēva un viņa sievas Ilzes traģiskajiem likteņiem. Tomēr ne visi zinās, ka autors, īstajā vārdā Jānis Jaunzems, vairāk nekā desmit gadus mācījis Kokmuižas pagasta skolas audzēkņus. Pirms tam dzīvojis Rūjienā. Darbojies Valmieras Latviešu biedrībā, vadījis tās kori. Dzīves garumā allaž pats ar lepnumu sevi dēvējis par lizumieti no augumu augumiem.  Jaunzemu dzimta ir bijusi stingri patriarhāla, ļoti dievbijīga. Tēvs Andrejs (Andrievs) bieži turējis mājiniekiem rīta pātarus. Ar mātes Majas (Maijas) palīdzību puisēns lasītprasmi apguvis jau sešu gadu vecumā. Bībeles lasīšana bērnībā vēlāk veidoja vien viņam, Apsīšu Jēkabam, piemītošo īpatnējo rakstīšanas manieri.

Tā nu sagadījās, ka viņnedēļ Miķelis pavisam agrā rīta stundā trāpījās Valmieras centrā automobiļu stāvlaukumā pie lielā tūrisma informācijas dēļa, kur čakli šīs jomas pieskatītāji gan bildes par pilsētas galvenajiem apskates objektiem salikuši, gan ļoti noderīgu informāciju sarakstījuši. Nezinātājam, kurš Valmierā ieradies pirmo reizi, tā teikt, labā nozīmē nokritis te no gaisa, daudz interesanta, ko palasīt, lai pēc tam aizstaigātu uz vietas apskatīt...

Visiem bijusi izvēle. Arī par dziedāšanu: ko jubilejā vai kādā citā notikumā dziedāsim? Vēl būtiskāka koru diriģentiem: kuru dziesmu konkursam izvēlēties?

Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, redzot jaunākos politisko partiju reitingus, kārtējo reizi nav iespējams izvairīties no izbrīna par to, cik ievērojama daļa Latvijas vēlētāju turpina atbalstīt atklāti populistiskus un marginālus politiskos spēkus.

Nu jau visiem skaidrs, ka gados vecākie ļaudis vairākumā ir apzinīgākā sabiedrības daļa visās jomās — kārtīgākie un savlaicīgākie komunālo pakalpojumu un īres maksājumu kārtotāji, cenšas izpildīt visu, ko kādam solījuši (ja vien neaizmirst), ja redz, ka uz ielas, soliņa vai zālienā kāds saguris guļ, noteikti šīm cilvēkam pieies klāt, lai uzzinātu, vai viņam nav slikti ar veselību un varbūt nepieciešama palīdzība, ar lielu atbildību mājās pārkravā senās fotogrāfijas (tas noteikti aizņem daudz laika, jo jāatvēl arī uzvējojušajām atmiņām) un visus iespējamos dokumentus, lai tie stāvētu pa rokai, ja senioram bēdīgā brīdī kādam citam tie būtu jāatrod.

Nedēļas izskaņā Valmieras Mūzikas skolā norisinājās koncerts, kurā uzstājās radošo darbnīcu «Spēlējam ar prieku» dalībnieki un džeza mūzikas grupa «Jokerdixie». Atklājot pasākumu, uzņēmums «Sakret» pasniedza Valmierai īpašu dāvanu – no unikāla betona maisījuma veidotu Latvijas ģerboni.

Viņnedēļ visās trīs Baltijas valstīs norisinājās starptautiska mēroga daudzdienu velobrauciens «Baltic Chain tour». Latvijas sporta līdzjutējiem sacīkstes  klātienē bija iespējams vērot otrajā posmā, kad tas sestdien velobraucējus no starta Valmierā veda caur Smilteni un Cēsīm līdz finišam Siguldā.