Rīgas Latviešu biedrības zālēs sestdien notika divdesmitā bērnu un jauniešu stāstnieku konkursa «Teci, teci, valodiņa» fināls. Tajā kopā ar vairāk nekā 120 citiem stāstniekiem no visas Latvijas sava runātā vārda spēku un māku rādīja arī Valmieras pusfināla konkursa laureāti.

Pirms mēneša svinīgi tika atvērts nu jau trešais «White Guide Nordic 2017» labāko restorānu ceļvedis, kurā, pateicoties Rīgas Tūrisma Attīstības biroja un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta, kā arī kopējai Baltijas valstu tūrisma nozares veiksmīgajai sadarbībai, pirmo reizi iekļauti arī 60 triju Baltijas valstu restorāni.

Pēdējos gados pilsētas un novadi Latvijas dzimšanas dienā godina savus cilvēkus, kas, visam mūžam sasmēlušies savu savu sakņu spēku, dara stiprāku un skaistāku savu tēvu zemi. Šoruden Kocēnu novadā īpaša pateicība izskanēja režisoram UĢIM BRIKMANIM.

Kocēnu novada Latvijas proklamēšanas 98. gadadienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā  pašvaldības dome godināja savus cilvēkus, kuri daudz ieguldījuši novada attīstībā un pašvaldības goda un slavas vairošanā. Īpašo sveicienu saņēma Jānis Grasbergs, Uģis Brikmanis, Ineta Amoliņa, Jānis Dainis, Jānis Inģists, Mārtiņš Sirmais, Kristaps Staņa, Emīls Putniņš, Daiga Priedīte, Agnese Pelse, Linda Līce un Aleksandrs Jevdokimovs. Pateicība izskanēja arī konkursa «Kocēnu novada sakoptākā sēta 2016» laureātiem. Šogad konkursā piedalījās SIA «Milda KM», Vekteru ģimenes tūrisma uzņēmums — brīvdienu māja «Pilskalni», daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Kocēnos — Alejas ielā 25 un Aveņu ielā 3, Sirmo ģimene («Dadzīši» Dikļu pagastā), Lauru ģimene («Ruģēni» Kocēnu pagastā), Opmaņu ģimene («Stoķi 2» Vaidavas pagastā), Zintis Kajurovs («Ziediņi» Vaidavas pagastā), Ginta Gailuma un Didzis Grāpēns («Brīvzemnieki» Bērzaines pagastā).

Lai attīstītu un sekmētu estrādes žanra ienākšanu Valmierā, vokālās studijas «Smaidiņi» audzēkņi izdomāja, ka vajadzētu sarīkot konkursu jaunajiem izpildītājiem savās mājās, jo daudzos konkursos ar labiem rezultātiem studija ir piedalījusies visā Latvijā. Sacīts — darīts. Studijas vadītāja Iluta Dundere ņēma visu savās rokās, un 26. novembrī izskanēja 1. Vislatvijas popgrupu un duetu konkurss «Dziesmu virpulis Valmierā 2016».

Svētdienas vakarā koncertzālē Cēsis kopā ar pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera izveidoto orķestri Kremerata Baltica uzstāsies modernā akordeona vēstnese un publikas mīlule Ksenija Sidorova. Koncerta programmā dzirdēsim romantisma pārstāvju Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa mūziku, baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha koncerta pārlikumu akordeonam, kā arī Artūra Maskata jauno opusu Pusnakts Rīgā.

Attīstoties arvien jaunākām un sarežģītākām tehnoloģijām, pieaug mehatronikas nozīmīgums, un līdz ar to aizvien pieprasītāka kļūst mehatroniķa profesija. Turklāt tā atzīta par vienu no desmit jaunajām tehnoloģijām, kas mainīs pasauli.

Man piezvanīja draugs un apsveica Krēslas stundā. Es viņu apsveicu Sudraba stundā. Kas tā tāda, viņš prasīja. Tā ir tā pati, teicu. Krēslas stunda, Sudraba stunda, Sirmā stunda, arī Zelta stunda. Krēsla ar zelta acīm.

Kā jau tas Gada valmierietim pieklājas, Priedītis ikdienā ir gaužām aizņemts vīrs, tomēr piekrita sarunai, lai arī svētdienā, kad būtu kaut nedaudz jāatvelk elpa pirms kārtējā skrējiena nedēļas garumā. Pateicoties Vilnim, pirms desmit gadiem atdzima Valmieras maratons, kurš ar katru gadu, kļūstot jo populārāks ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām, piesaista arvien vairāk veselīga un aktīva dzīvesveida cienītājus. Arī pats pasākuma idejiskais tēvs, neraugoties uz organizatora pienākumiem, ik reizi atlicina laiku, lai noskrietu 6 km distanci kopā ar tautas klases dalībniekiem.

Ja ne Livonijas Indriķis uzrakstījis Hroniku, diezin vai šodien mums būtu Beverīnas novads. Bez Hronikas Beverīnas vārds gadu simtos būtu izgaisis kā nenosaucams skaits citu ievērību pelnošu vārdu. 2016. gadā  aprit 800 gadi kopš Beverīnas nodedzināšanas un izdzišanas vēstures tumsā. Ir pagājuši vairāk nekā 200 gadu, kopš kāds rūpīgāk sāka iedziļināties Indriķa  rakstos un izcēla Beverīnas vārdu dienas gaismā.  Piemiņas atskatu sāksim ar Indriķa  1216. gada nogales notikuma  konstatāciju:  «Krievi kā parasti arī atnāca uz Tolovas letu zemi, lai ievāktu nodevas, un, tās ievākuši, nodedzināja Beverīnas pili.»