Trešajā SUPER MASTERS peldēšanas sacensību posmā Polijā, kur vienā dienā ir jāveic piecas distances, piedalījās Polijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas peldētāji. Polijas dzidrajos ūdeņos esam uzlabojuši savus personiskos rezultātus.
Kad šī gada budžeta lipināšanas laikā valdības vīri ar tobrīd gaidībās esošo veselības ministri Andu Čakšu priekšgalā, bramanīgi krūtis izriezuši, paziņoja, ka 2018. gada tēriņos veselības nozari gaida nebijis pieaugums — apaļi 200 miljoni eiro, gan jau ne tikai šo rindu autoram kaut kur sirds dziļumos modās mazītiņa cerība: beidzot taču ārstēšanai pietiks! Nu, vismaz tik pašsaprotamām lietām kā mediķu algām, īpaši jau zemākajam personālam, varbūt arī rindas pie speciālistiem mazināsies, varbūt vēl šis un tas iegrozīsies uz slimnieku pusi... Apmēram ar tādām domām pavadījām Čakšas kundzi valstiskajā misijā un, ko tur slēpt, priecājāmies, kad viņas mediķu ģimenē, starp citu, ar Valmieras piesitienu, bērniņš atskrēja veselīgs un īstajā laikā.
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Man reiz Kurzemes laukos bija Fričonkulis — manas vecmāmiņas brālis. Nudien viens vienmēr jautrs joku plēsējs, tāds bija un palika līdz pat savam mūža novakaram jau krietnos gados. Ar viņu vienmēr bija bezgala interesanti, īpaši atmiņā palikuši tie kopā būšanas vakari, kad pēc kārtējo lauku darbu apdarīšanas viņa ģimene un ciemos (talkā!) atbraukušie tuvinieki sasēda virtuvē ap lielo saimes galdu. Mēs, jaunie, vaļā mutēm tad klausījāmies par viņa, toreiz saukta par latviešu sarkano strēlnieku (ieticis pat Jura Podnieka leģendārajā filmā!), gaitām plašajā Krievzemē, par badu, slimībām un to, kā no tām arvien esot palīdzējušas piecelties turpat dabā atrastās zālītes. Liela to zinātāja un vācēja bija viņa māte Jūle, tādēļ arī dēlam visu mūžu noderējušas viņas zāļu gudrības.
Vakar, 16. maijā, «Liesma» bija lieciniece vasarāju sējai tepat Valmieras pievārtē. Nomas zemē «Lāčkalnos» visai prāvā laukā sēja kviešus. Bija patīkami vērot, ar kādu precizitāti un akurātumu to veica lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Cempi» ilggadējais speciālists ANTONS PETRAUSKS. Viņam izlūdzāmies nelielu interviju turpat lauka malā. Antons pastāstīja:
No dramatiskā pulciņa Valmieras Viestura vidusskolā «Sprīdītis» kļuvis par Tautas teātri, savā repertuārā iekļaujot kvalitatīvi nostrādātus iestudējumus. Jubilejas svinībās sestdien godā tika celts pēdējos 10 gados paveiktais, neakcentējot pirmos 50. Pasākums ietvēra dažādus fragmentus no izrādēm, apmeklētāji varēja kavēties atmiņās, aplūkojot senās fotogrāfijas.
Kad bija iezvanīts pirmais septembris un nosvinēti rudens saulgrieži — Miķeļdiena, Brenguļu sākumskolas bērni kopā ar skolotājiem, vecākiem un tehniskajiem darbiniekiem devās uz tīrumu, lai novāktu kartupeļus skolas kopgaldam. Ar pašu vāktajiem tupeņiem mielojāmies līdz pat pavasarim. Zināšanas apguvām ne tikai skolas solā, bet arī mācoties dabā. Domājot par nākotnes profesiju, esam iepazinuši Vidzemes Olimpisko centru, Valmieras ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ķekavas marmelādes fabriku. Gaidīti viesi skolā allaž ir mūsu vecāki, kuri iepazīstina ar savām profesijām. Ilustratīvi, ar praktiskiem demonstrējumiem par elektriķa profesiju pastāstīja Valdis Peļņa, savukārt Daiga Grīnberga informēja par to, kas jāzina maizniekam, un mācīja izcept gardus cepumus.
Kad ierodamies koka skulptūru parkā «Beverīnas labirinti», smaidot mūs sagaida JĀNIS JĀKABSONS. Viņam galvā ierastā filca cepure, kas jau kļuvusi par saimnieka firmas zīmi. Apciemojam viņu darba dienā, kad apmeklētāju nav tik daudz, tomēr darbu tāpat netrūkst — zāles pļaušana, ravēšana utt. Pirms aktīvās sezonas sākuma saimnieks ir paspējis gan radīt jaunas spēles un skulptūras, gan atjaunojis jau padilušās lietas, lai parks izskatītos glītāk.
Naktī uz 1. maiju Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kora Skan dalībnieki uzsāka neaizmirstamiem piedzīvojumiem un dažādām emocijām bagātīgu sešu dienu ceļojumu uz Ukrainu.
Jau trešo gadu pa Valmieras ielām un laukumiem, arī šur un tur piepilsētas novadu centros, kur nu vietējās pašvaldības atrod par vajadzīgu izmantot šādu tehniku, darbojas ne pārāk liels gabarītos, taču jaudīgs putekļu sūcējs, kura ziņā ir vasaras sezonā attīrīt brauktuves un trotuārus no visiem netīrumiem. Šī specmašīna ar traktora valsts numura zīmi komplektēta tepat Latvijā no dažādām ārzemēs ražotām iekārtām uzņēmumā Ferrus. Šodien Rūcamlapas ciemiņš ir GUNTARS MEŅĶIS — vīrs, kura pieredzējušajās dažādu mehānismu valdītāja rokās šī mašīnīte nodota kopš pieraksta Valmieras Namsaimniekā.