Netīšām ieskatījos Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kas definēts kā «sabiedriskais līgums» starp valsti un sabiedrību, kā konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Tā kā valsts iedzīvotāju veselības aprūpe, viens no cilvēkiem nepieciešamākajiem pakalpojumiem, nonākusi krīzes situācijā, uzmanību pievērsu attiecīgajai Nacionālā attīstības plāna sadaļai. Lūk, rīcības virzienā ar nosaukumu «Vesels un darbspējīgs cilvēks» uzburta 2020. gada vīzija: «... ir uzlabota veselības aprūpes pieejamība. Pastiprinās ģimenes ārstu loma slimību profilaksē un uzraudzībā. Ģimenes ārsts palīdz rūpēties par veselīgu dzīvesveida paradumu nostiprināšanos, uzlabo veselību un nodrošina savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. Ir labi attīstīts ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, kas strādā ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pieejama visiem un savlaicīgi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aiju dienā Valkas kultūras namā notika jau trešais Kūku konkurss, ko organizē novada dome. Šoreiz organizatori bija paplašinājuši konkursantu robežas, tādēļ sacensībā par izskatīgāko un gardāko «Kūku Aijai» sacentās vairs ne tikai Valkas, bet arī Smiltenes, Madonas un Beverīnas novada kūkdari. Konkursā galveno balvu ieguva VALDA RUTKA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutkiem».

Viņpiektdien Valmieras tehnikumā notika Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» organizētā radošā nometne jauniešiem «Telpas pavasaris». Nometnē piedalījās vairāki desmiti 9. — 12. klašu jauniešu no Vidzemes, Rīgas un Latgales reģiona. Līdzīgas nometnes jau aizvadītas Kurzemē un Zemgalē.

Viņnedēļ Liesma pabija uzņēmumā Valmieras ūdens, kur uzzināja par ūdens, kanalizācijas un apkures lietu pagājušās sezonas galvenajiem sasniegumiem, kā arī tuvākās nākotnes plānus i Valmierā, i Burtnieku novadā, kura pašvaldība pērn kļuva par līdzīpašnieku SIA Valmieras ūdens.

Nesen Liesma rakstīja, ka Jeru pamatskolas un Rūjienas vidusskolas matemātikas skolotāja LINDA ČĀKURE pēc Mārupes vidusskolā novadītās atklātās stundas saņēma žūrijas augstāko novērtējumu un ieguva šī gada Ekselences balvu.

Kārtējā kolektīvo medību sezona jau beigusies, un mednieku biedrības «Kocēni» vīri sākuši gatavoties kādam nozīmīgam notikumam —  pēc dažiem mēnešiem biedrībai apritēs desmit gadi.

Šonedēļ Vecpuišu parkā griezīgi dzied zāģi —  vadoties pēc SIA «Koku eksperts» izstrādātās parka koku dendroloģiskās inventarizācijas ar koku stāvokļa novērtējumu, koku eksperta Gvido Leiburga atzinumiem par ciršanai un koku vainagu sakopšanai pieteiktajiem kokiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās pārvaldes atzinuma par koku ciršanu ārpus meža, parkā paredzēts likvidēt 17 kokus, kas apdraud parka apmeklētājus un apkārtējo infrastruktūru. Parkā ir arī daudz vecu koku, kuri nav atzīti par bīstamiem, bet lielā vecuma dēļ ar lūstošiem zariem var radīt apdraudējumu parka apmeklētājiem.

Zilākalnā  pagājušās nedēļas nogalē svinēja Masļeņicu.

Dzirdot vārdu Masļeņica, latvieši uzreiz saprot, ka tie ir īsti slāvu svētki. Ja nav priekšstata, kā tos svin Krievijā, mazās un ļoti attālās sādžās, lielajās pilsētās, kā līksmo Baltkrievijā un citviet, tad var izmantot vismaz pāris labus avotus, kuri atklāj šo svētku būtību. Bezpersoniskais variants ir informācija internetā, bet daudz interesantākas ir sarunas ar cittautiešiem. Kā klājas krieviem, baltkrieviem? Kā viņi dzīvo, kā strādā, kā svin dzīvi mūspusē?

Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā ir iespēja iepazīties ar informāciju, ka Eiropas Komisijas programma «Augļi skolai» ir veids, kā dalībvalstis, izmantojot savus un ES budžeta līdzekļus, var nodrošināt skolēniem bezmaksas augļus un dārzeņus ar nolūku palielināt šo produktu patēriņu, kā arī veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolēnu vidū. Programmas mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu un nākotnē samazināt veselības aprūpes izmaksas aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Dažas pāri robežai uz Krievijas pusi brīvi palaistas Vācijā vai citur zagtas automašīnas, no tās puses it kā nepamanīti Latvijā ievestie cigarešu tūkstoši tāds sīkums vien rēgojas salīdzinājumā ar vairāk nekā 1,7 miljonu eiro PVN izkrāpšanu. To, kā nu kļuvis zināms, organizējusi kāda ļoti zinoša VID darbiniece. Vienkāršu ļaužu uzskatos negodīgie muitnieki vai robežsargi vien mēģinājuši uztaisīt savu biznesiņu, godīgajiem nodokļu maksātājiem acīmredzamu skādi nesagādājot. Bet gudrā Agnese kompānijā ar četrām ieinteresētām personām pastiepusi roku pēc naudas, kas jau bija iekrājusies valsts budžetā. Tādēļ Agneses nodarījums ir pārāk nesmuks gan pret pensionāru mazajām pensijām, gan finansējumu medicīnai, skolotāju algām.