Ja jau pirmais gabals šajā lappusē savā ziņā saistīts ar gastronomiskām lietām, tad tikai loģisks ir arī turpinājums. Esmu no tiem, kas ar ēdienu gatavošanu lielākoties saistīts kā vajadzīgo sastāvdaļu sagādātājs no bodes, tāpēc receptes, protams, izlasītas kādā marta e-pastā no Rīgas Miesnieka panākumu cildinātājiem. Dienas kārtībā šoreiz, manuprāt, tāds universāls kareivis pārtikas frontē — Cīsiņš. Ja labi pameklē, gan jau kādā bodē var atrast arī tādu šo gareno un fiksi ēšanai sagatavojamo desiņu, kas patiešām tapusi no īstas gaļas... Tad nu pāris receptes ar duča cīsiņu piedalīšanos.

Braucot uz Trikātas pusi, vismaz no ceļa reti kad nepalūkojos, kā klājas Rūtiņu kļavai — resnākajai Baltijā un, kā vērtē dižkoku zinātājs Guntis Eniņš, iespējams, arī Austrumeiropā. Šo kļavu par dižkoku 70. gadu sākumā pirmais apzinājis  novadpētnieks Kārlis Bukums. Tad tās apkārtmērs vēl gan nav bijis 5 metri. Šobrīd plāksnīte ar uzrakstu vēsta, ka kļavas apkārtmērs ir 6 metri, tās vainaga augstums 24,5 metri, zaru projekcija 240 m², zaru garums līdz 11 metriem.

Ienākot viesnīcas «Wolmar» restorāna «Agnese» bārā, no viena telpas stūra atskan dzīvespriecīgs «Čau!». Ja mēs nebūtu nākuši intervēt papagaili, noteikti ar acīm meklētu cilvēku, pēc balss spriežot, drīzāk vīrieti, pieļaujot, ka šādi tiek sagaidīts katrs atnācējs. Tā kā bijām sagatavojušies, raudzījāmies, kur tad atrodas runājošais papagailis, un skatu piesaista milzīgs būris ar skaistu kokā ierakstītu uzrakstu tā augšpusē: «Čārlijs», kas skaistajam putnam noteikti piešķir svarīgumu.

Pagājušonedēļ Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) neatkarīgā pētnieku grupa suņu megaesophagus/polineiropātijas izraisītāja noskaidrošanai nosūtījusi uz laboratoriju Amerikas Savienotajās Valstīs pirmos cietušo un mirušo suņu sasaldētu audu un cita bioloģiskā materiāla paraugus. To izpēte ASV visticamāk jau sākusies. Paraugu nosūtīšana un izmeklējumi tiek finansēti no portālā Ziedot.lv saziedotajiem līdzekļiem. «Vispirms paraugi tiks izmeklēti uz dažādu zināmu iespējami neirotoksisku vielu klātbūtni. Ja šādas vielas netiks identificētas, turpināsim izmeklējumus uz dažādām vielām un to savienojumiem, kas suņu organismā varētu būt izraisījušas nervu sistēmas darbības izmaiņas,» skaidro pētnieku grupas vadītāja profesore Ilze Matīse Van - Houtana.

Otrdien Latvijas teātra vecmeistari kopā ar mūsdienu aktieru paaudzi apliecināja savu enerģiju, vēlmi un spēju būt aktīviem, tādējādi informējot par labdarības uzvedumu «Es esmu».

12. maijā Kocēnu sporta namā notika Latvijas bērnu un jauniešu čempionāta florbolā MU-16 vecuma grupas meiteņu komandu finālspēles.

14. un 15. maijā seši spēlētāji no Valmieras badmintona kluba piedalījās Kurzemes atklātajā čempionātā Talsos un 25 badmintonisti  no Valmieras Bērnu sporta skolas cīnījās par medaļām Siguldas atklātajā čempionātā jauniešiem. Iegūtie reitinga punkti šajos turnīros nodrošinās spēlētājiem augstāku izlikšanas pozīciju Latvijas Olimpiādē.

Aizvadītās nedēļas nogalē Igaunijā notika UCI C1 kategorijas sacensības BMX «King of Tallin», kas bija arī jaunuzceltās trases atklāšanas pasākums. Tajā startēja vairāki BMX kluba «Tālava/VBSS» sportisti, kuri spēja tehniski sarežģītajā trasē un nepatīkamos laikapstākļos uzrādīt ļoti augstvērtīgus rezultātus.

Bijušais Ministru prezidents, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis jau labu laiku cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijā krīze beigusies, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons tam nepiekrīt: «Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.» Tomēr Valdis Dombrovskis, būdams pārliecināts par savu nemaldīgumu, pagājušajā piektdienā Valmierā notikušajā tautsaimniecības forumā uzsvēris, ka  Latvijas mērķim tuvākajos desmit gados jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei.

Valdība šonedēļ akceptēja Veselības ministrijas sagatavoto kārtību noteikumos par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Pārtikas produktus, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums, Latvijā patērētājiem nedrīkstēs izplatīt pēc 2018. gada 1. jūnija. Pēc dažādu līmeņu diskusijām beidzot ir izdevies panākt, ka šīs normas attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas pagatavoti sabiedriskajā ēdināšanā. Bet kādēļ uz jauno kārtību jāgaida vēl tik ilgi — divus gadus? Nozares lobiji apgalvo, ka tieši tik ilgs esot vajadzīgs pārejas periods, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.