Ar sātu un prātu
Latvietis kopš sendienām radināts pie galējībām — ne velti vācu baroni blakus baznīcām cēla krogus, lai pēc grēku nožēlošanas tiktu sagrēkots no jauna un varbūt pat vēl mežonīgāk, tādējādi nabaga zemnieciņš līdz mūža galam tā arī netika skaidrībā, vai viņš bijis uzticams Dieva kalps vai postošu kaislību plosīts uzdzīvotājs. Arī vēlākajos gados maz kas mainījās: daļa tautiešu pieslējās marksisma, daļa — buržuāziskajiem ideāliem, saņemot katrs pēc nopelniem — kā pirmie, tā otrie tika nolemti iznīcībai uz revolūcijas altāra.