Lieldienu nedēļā mūsu basketbolistiem bija divas svarīgas spēles, kas beidzās ar atšķirīgiem rezultātiem un parādīja lietas, pie kurām mūsējiem vēl jāstrādā, lai sasniegtu tos rezultātus, kādi valmieriešiem pa spēkam, taču prasa maksimālu koncentrēšanos un pašatdevi.

Radikālie islāmisti savu ir panākuši. Eiropas acīs var redzēt bailes, nesapratni, neuzticēšanos, nedrošību, dusmas un jautājumu. Jautājumu: vai tas viss tiešām notiek ar mums? Par ko? Eiropas deklarētās humānās vērtības ir bezspēcīgas pret karojošā islāma doktrīnu. Demokrātijas visatļautības galējās formas, mīkstmiesīgā tolerance, samiernieciskums un cilvēku tiesības bez atbildības sadursmē ar reliģisku fanātismu zaudē vienos vārtos. Politkorektā murmulēšana Eiropas Savienības publiskajā telpā, politiķu neizlēmība un bezdarbība, nevēlēšanās atzīt kļūdas un labot tās ir novedušas pie kara. Tas nav pēkšņs  uzbrukums, karu Islāma valsts pieteica jau sen, tikai mēs Eiropā to neuzņēmām nopietni.

Lieldienu rīts ir kaut kā jauna sākums. Apņēmības pilns brīdis darīt vairāk un labāk. Daži saka, ka pavasarī rosīties ir vieglāk nekā gadu mijā, ziemas spelgonī. Katru pavasari, ap Lieldienu laiku, gājputni atgriežas mājās, puķes nolemj no jauna ziedēt, koki plaukt. Cilvēka roku noglāstīti, Dieva izloloti.

Lieldienu stāsts nav garīdznieku runāšana no kanceles, tas ir Dieva stāsts.

LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» ne vienu vien skatītāju patīkami pārsteidza namamāte ZANDA ŽENTIŅA. Iznesīga. Taisnu muguru pie galda. Vieglu soli tautas dejā. Emocionāla (patiesām asarām acīs!). Saskarsmē ar šova māsiņām — sirsnīga. Lauku sētā starp savējiem — starojoša.

Priekšā vairākas no darba brīvas dienas, un kādā no tām ieplānosim dzīvoklī, skapī sarīkot lielo spodrības akciju, atbrīvojoties no ziemā sakrātajām liekajām lietām. Pavasaris taču sveicina un ir īstais laiks uzspodrināt ne tikai māju, apkārtējo vidi, bet arī doties izlūkgājienā uz drēbju veikalu, lai tik mīļo melno krāsu savā apģērbā nomainītu pret košu, krāsās rotaļīgu kleitu. Bet pirms tam der atcerēties: lai ieiešana pavasarī būtu starojoša un ziedoša, īpaši jāpalutina sava ziemas nogurdinātā, pelēcīgā, biroja un datora radītajā sausajā gaisā mitrumu zaudējusī āda. Un tas nozīmē vispirms  ievērot pirmo un būtiskāko noteikumu — attīrīt ādu no atmirušajām šūnām, talkā ņemot maigus augļskābes un mandeļskābes pīlingus, ķermenim — savam ādas tipam piemērotus skrubjus.

Kažokus nu jau esam nometuši, taču priekšā plašķīšu un vējjaciņu laiks. Tātad kāds brīdis mums vēl ir dots, lai pienācīgi sagatavotos vasarai. Piemēram, mēģinot tikt vaļā no ziemā uzkrātajiem liekajiem svara kilogramiem vai arī beidzot īstenojot seno nodomu tikt pie tetovējuma.

18. marta vakarā Naukšēnu kultūras namā pulcējās 2015. gadā dzimušie bērniņi un viņu tuvinieki, jo pašvaldība jau ceturto reizi sveica mazos novadniekus. Aizvadītajā gadā pavisam dzimuši 18 bērni — 6 meitenes un 12 zēni. Vecāki viņiem devuši vārdus Hira, Martins, Alise, Daiga, Rūdis, Niks Emīls, Dārta, Gvido, Lauris, Karīna, Artuss, Niklāvs, Kristaps, Emīls, Ralfs, Gustavs, Līga un Daniels.

Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem  jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.

Viena pati es nevaru izmainīt pasauli, bet es varu iemest akmeni ūdenī, lai radītu daudzus mazus vilnīšus. (Māte Terēze)