Mākslinieci, tautas tērpu darinātāju un eksperti  DAGNIJU PĀRUPI aicinājām dalīties atmiņās par Valmieru.

Meklējot materiālus par Valmieru Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (turpmāk LVVA), arvien vairāk izdodas atrast fondus, kuri līdz šim pēdējo reizi skatīti pagājušā gadsimta 60. gados vai nav pētīti vispār. Viens no šādiem fondiem ir Valmieras pilsētas rātes arhīva fonds.

Nemaz ne aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām, bet tepat Miervaldes blakus pagastā reiz dzīvoja Sešinieks. Dzīvoja, kā jau parastam Sešiniekam pieklājas, slepus no sievas ieraujot savu šņabīti un pilnīgi atklāti kašķējoties ar nāburgiem, kuri bezkaunīgā kārtā nebeidza izmantot servitūta ceļu, lai cik draņķīgā nekārtībā  Sešinieks to neturētu. Tā tas būtu turpinājies mūžīgi mūžos un āmen, ja vien Sešinieku savā sarakstā nebūtu paaicinājis pats Lielais.

Tie, kuriem pa dzīvi iznāk tāda garāka staigāšana, laikam gan visi kā viens nonāk pie atziņām un teikšanas, ka mūžā  laika sirds un prāta iepriecināšanai tomēr ir  bijis atvēlēs par maz. Sities pa dzīvi uz priekšu ar  saviem rūpestiem, satraucies par darba rīta nenogulēšanu, kreņķējies par īres un rēķinu samaksāšanu, līdz beidzot saproti, ka vientuļa sieviete bez sevis pašas šajā pasaulē tā īsti nav  vajadzīga nevienam.

Miķelis vēl pavisam nesen Valmierietī tā pamatīgi cepās par tiem vienlīdzīgākajiem Apiņielas kvartāla daudzstāveņu iedzīvotājiem – auto īpašniekiem, kuri akurāt uz kārtējām pašvaldības vēlēšanām saņem no pašreizējas pilsētas rātes ekskluzīvu dāvanu – pilnīgi par velti stāvvietas teju katrs pie savām namdurvīm! Un tas viss laikā, kad turpat blakus namā, kur rīcībspējīgāks apsaimniekotājs – pārvaldnieks, jau sen visi spēkratu īpašnieki savus braucamos novieto civilizēti, t.i., par pašu kopā liktu naudu būvētā stāvlaukumā. Ja apkārtējās mājās dažviet ar autiņiem izbraukāti visi zālājiem līdzīgie pleķi aiz sen sabrukušajām vairāk smilts nekā betona bordām, tad tur kārtība i ap māju zālienā, i bruģētajā auto placī!

Sajūtu parkā Gaujas Stāvajos krastos jau otro gadu norisinājās sezonas atklāšanas pasākums Maģisko sajūtu nakts, kas pulcēja plašu apmeklētāju loku gan no Valmieras, gan apkārtnes novadiem.

Kā noslēpumaina, klusa sala Valmieras pievārtē ir Viestura laukums Burtnieku novadā. Te dzīvo ap tūkstoš cilvēku 9 daudzstāvu mājās. Tās ieskauj iedzīvotāju rūpīgi sakopti zaļi laukumi, puķu dobes. Agrās rīta stundās te čakli rosās sētnieki, māju saimnieki, kuri pārlūko vispārējo kārtību. Čaklā pastniece Marika apstaigā visas mājas, ver durvis, un pastkastītēs iekrīt sūtījumi. Sarežģītāk bija tiem, kuri priekšvēlēšanu laikā gribēja iemest savus reklāmu materiālus. Iedzīvotāji tos lasa un brīnās par sarakstu daudzumu: 9 partijās uz 15 vietām novadā grib kandidēt 145 deputātu kandidāti. Kā spēs vienoties? Laikam atkal būs liela plēšanās…

Vairs tikai dažas dienas palikušas līdz 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību, tajā skaitā, protams, arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes, vēlēšanām. Šī iemesla dēļ ir vērts atcerēties, ka iepriekšējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās savas balsis atdeva mazāk par pusi valmieriešu — nedaudz vairāk par 8,5 tūkstošiem cilvēku jeb 42,8% no visiem vēlētājiem, un pastāv aizdomas, ka 3. jūnijā var tikt uzstādīts kārtējais antirekords.

Pirms šīs basketbola sezonas, pat vēl īsu brīdi pirms septītā finālmača pērnās LBL sezonas finišā, kas atnesa līdz šim lielāko panākumu Valmieras basketbola vēsturē, bija informācija, ka komandas ģenerālsponsora ORDO Group atbalsts šajā sezonā būs nedaudz pieticīgāks. Protams, Vidzemes Olimpiskajā centrā redzējuši savējo uzvaru valsts čempionāta finālā, līdzjutēji, vismaz daļa noteikti, prasīja jau nākamos laurus un nākamo pakāpienu augšup, vismaz dalību jaundibinātajā Čempionu līgā noteikti.

AR GRĀMATU SĒĻU MUIŽĀ. Kamēr iepriekšējās nedēļas nogalē Rūjiena lustējās Saldējuma svētkos un Valmieru pieskandināja Vidzemes futbola svētku līdzjutēju balsis 49. Liesmas kausa izcīņā, Mazsalacas pusē, Sēļu muižā, svinēja sešpadsmitos novadu Grāmatu svētkus. Godā cēla GRĀMATU, latviešu literatūru un latvisko vārdu, pagastu un novadu bibliotekāri izmantoja iespēju iegādāt jaunumus un tikties ar autoriem, klātesošie piedalījās tradicionālajā publiskajā diskusijā par Latvijas reģionu lauksaimniecības un kultūrvides attīstību. Jāņa Līgata foto