Koncertzālē «Valmiera» svētdien pirmizrādi piedzīvoja Valmieras teātra aktrises Ievas Džindžas autobiogrāfiska solo izrāde «Princis» — Ievas debija kā neatkarīgai solomāksliniecei.

Gads tajā pasaulē, kurā joprojām dīzeļu un benzīna dzinēju krietni vairāk nekā zaļu automobiļu ar elektrisku, kombinētu un velnsviņzinkādu piedziņu, iesācies visai raibi gan Latvijā, gan arī visā pasaulē. Paraudzīsim dažus spilgtākos notikumus tepat mūsu mazajā valstiņā.

Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.

7. janvārī izskanēja ziņa, ka Zemgalē, tīrot elektrības līnijas trasi, nozāģēta Pētermuižas dižtūja, kuras apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus un ierindoja šo tūju par otru lielāko Baltijā (dižāka ir pie Bēnes). Nu publiskots Valsts vides dienesta izvērtējums, ka par šīs tūjas iznīcināšanu sods var būt 55 minimālo mēnešalgu apjomā, proti, 20900 eiro. Tas būs jāsamaksā trašu tīrītājai SIA «Vējkalni A.V.» vai tiem uzņēmuma strādniekiem,  kuri, izrādās, pat krietni mocījušies, lai tik dižu koku zemē dabūtu. Tā vai šitā, bet var pat brīnīties, ka tik stulbi rīkojušies pieredzējuši trašu tīrītāji (šai SIA tādos darbos jau 20 gadu pieredze).

«Par to, ka atkal ir klāt stādāmais laiks, atgādina ne tikai Mēness sagāšanās ar ragiem uz leju un sējas kalendāri, bet arī veikalu plaukti ar raibu raibām sēklu paciņām, puķu podiem, kastēm, substrāta iepakojumiem un vēl citām stādu audzēšanai tik noderīgām lietām» — tā par šo nedēļu teikts a/s «Lauku Avīze» tematiskajā izdevumā «Sēja un raža 2017».

Ainava tiek uzskatīta par Latvijas identitātes būtisku daļu, vienlaikus 20. gadsimta laikā ainava nepārtraukti mainās — tā norāda Vidzemes Augstskolas pētnieki dr.geogr. Andris Klepers un mag.geogr. Iveta Druva-Druvaskalne, uzsākot pētījumu «Izmaiņas Latvijas ainavā un tās vērtībās nesenākajā simtgadē».

Lai fiziskā darba un naudas ieguldījums rītdienas mežos būtu maksimāli pareizi paveikts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) struktūrvienība — meža konsultāciju pakalpojumu centrs ar nodaļām visā valsts teritorijā meža īpašniekus un apsaimniekotājus atbalsta gan ar padomiem, gan arī praktiski, sniedzot vairākus meža apsaimniekošanas pakalpojumus un piesaistot ES atbalsta finansējumu mežsaimniecības projektiem. Par to, kā ar šiem uzdevumiem sokas MKPC Ziemeļvidzemes nodaļā, stāsta tās vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.

Janvāra nogalē trīs uzņēmumi — a/s «Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija», SIA «Baltic Vianco Trading» un Šveices uzņēmums «Swissgenetics AG» — Šveicē noslēdza savstarpēju sadarbības līgumu, kurā vienojās par kopīga projekta attīstīšanu liellopu mākslīgās apsēklošanas nozarē. Projekts «Swiss Grassland Genetics» burtiski tulkojams kā Šveices zālāju ģenētika, un projekta pamatideja ir ilgtspējīga liellopu nozares attīstība, samazinot piena un gaļas ražošanas izmaksas saimniecībās.

Jau no mācību gada sākuma Jura Neikena Dikļu pamatskola ir guvusi apstiprinājumu sešu dalībvalstu partnerībai ES Erasmus+ programmā GET MOVING TAKE PART IN THE FUTURE.

Zane ir īsta viesturiete, jo skolā mācās divpadsmito gadu. Par savu skolu Zane saka: «Viesturskola man ir devusi ļoti daudz, bet pirmām kārtām tā ir palīdzējusi rasties man pašai, jo tieši Viesturskola saveda kopā manus vecākus. Pateicoties pozitīvajai pieredzei, ko šeit guva mani vecāki, šī nu ir arī mana skola, un es lepojos, sakot, ka esmu viesturiete.»