Tukšās kaislības, kas Rīgā tiek celtas ap Latvijas Radio 5. kanālu, manuprāt, ļoti līdzinās Latvijas politikas «svarīgākajai» problēmai — dzīvnieku ne-/izmantošanai cirka izrādēs. Jautājumu, kas ir (vai tikai šķiet) būtisks nelielam cilvēku lokam, var uzspiest kā prioritāti valsts varai un sabiedrībai — vajag tikai ar savu viedokli skaļi un agresīvi aizpildīt Latvijas informatīvo telpu.

Sagaidot starptautisko Muzeju nakti, vakar, starptautiskajā Muzeju dienā, kas Valmierā tiek atzīmēta četrdesmito reizi, Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē tika atklāta izstāde Kods: Pārgauja. Vēsture. Notikumi. Cilvēki. Tā būs apskatāma līdz pat 9. jūlijam.

GUNA POIKĀNE ir vienīgā no Latvijas ģimenes ārstiem, kura vairākus gadus pēc kārtas iesaistās akcijā «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Viņa ir akcijas vēstniece Vidzemē un uzsver, ka nav gribējusi palikt malā, ja iespējams sievietēm palīdzēt būt veselām un laimīgām.

Valmierā vienu dienu darbojās «Sirds mazspējas klīnika», kurā bezmaksas konsultāciju iespēju izmantoja desmitiem valmieriešu.

Teātra izrāde, muzikāls priekšnesums, cienāšanās — tā dienas centrā jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Stropiņš» tika svinēta Ģimenes diena.

Ar mērķi būt Latvijai nozīmīgās vietās un mācīties, kā pētīt vēsturi, Rīgu apmeklēja grupa Valmieras, Rencēnu un Kocēnu pamatskolu skolēnu un viņu pedagogi — novadpētnieki Ineta Amoliņa, Inese Birzkope, Elga Olmane, Inese Mola un Viktors Litaunieks.

11. maijā tālākizglītības kursus pabeidza logopēdi, speciālie pedagogi un pedagogi, kas strādā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi. Šoreiz Gulbenes novadā iepazinām komandas darba principus un pasākumus, veidojot kvalitatīvu korekcijas procesu, tā palīdzot bērniem pārvarēt mācīšanās grūtības, valodas un runas traucējumus.

TRANSILVĀNIJA. Joprojām, vēl pēc vairākiem gadiem, šis vārds manī skan tā savādi — ar kādu neparasti spēcīgu, noslēpumainu un mistisku pievilcību. Kaut arī, liktos, nekā īpaša: tā ir Rumānijas daļa, novads ar kalniem un mežiem, vārdu ieguvusi no trans silva — tātad zeme aiz mežiem, caur mežiem, kā to apzīmējuši senatnē. Mūsdienās daudzi Transilvāniju asociē ar Drakulas tēlu, lai gan lielākoties tā ir kinoindustrijas zīme: pēc 30. gados uzņemtās filmas un vēlāk pusotra simta citām, kas kādreizējo valdnieku Vladu Tepešu iecēlušas bezmaz vai briesmīga vampīra kārtā, daļu vēsturisku notikumu pārstāstu sajaucot ar fantāziju un mistiku. Rumānijā (un ne tikai) briesmoņa tēlu veiksmīgi ekspluatē suvenīru darinātāji un tūrisma firmas, aicinot interesentus uz vairākām Drakulas pilīm Transilvānijā, kur Vlads Tepešs esot uzturējies; apmešanās vietas viņš arī mēdzis mainīt, un kā liecība pie Branas pils XXI gadsimta apmeklētāju sagaida kāds saldais pārītis — divi izbāzeņi, kas šo nīcīgo pasauli noteikti atstājuši vardarbīgā ceļā, jo Drakulam esot paticis upurus mocīt ilgstošā nāvē, piemēram, uzdurot uz mieta...

Demogrāfiskā situācija ir tēma, par kuru pēdējā laikā dažādos mērogos spriests diezgan bieži un daudz. Taču no spriešanas vien bērni nedzimst. Arī no tā, ka mākslinieki no skatuves aicina vairoties Latvijai, ne. Vai šo procesu reāli veicinātu lielāks valsts un pašvaldību atbalsts jaunajām ģimenēm?

Šoreiz Vīru lietās viesis ir metālists, nopietns sešdesmitsešgadīgs dzelžu pavēlnieks jau kopš 1992. gada. Nesen matīšnieks VOLDEMĀRS GŪTMANIS saņēma balvu Gada amatnieks 2016 Burtnieku novada izcilnieku skatē. Šodien esmu ciemiņš viņa lauku mājās Plepjos pāris kilometrus no Matīšu centra, vēl nedaudz tālāk ir viņa darbnīca, apmēram 300 kvadrātmetrus plaša telpa pārbūvētā fermā, kurā visas galvenās metālapstrādei nepieciešamās iekārtas. Runājam tikai par dažādiem dzelžiem un zelta rokām!