Cilvēka vārds ir durvis uz noslēpumu un patiesību.
Tā uz teātra zinātnieka un vārdu tulka Gunnara Treimaņa grāmatas Mīlestībā dzimis vārds pēdējā vāka (2001). Izdevumā personvārdu skaidrojums papildināts ar dzejām un veltījumiem. Vārdu tulkojumu pamatā jau no 10 gadu vecuma veikti novērojumi, arī, protams, krāsaina fantāzija. Un atziņa: katrai tautai raksturīgie, bieži sastopamie vārdi vairo cilvēka spēku un enerģiju!
“Kad sāku iet skolā, mamma teica, ka man noteikti kaut kas ir jādara ārpus skolas, jo tas vēlāk man palīdzēs organizēt laiku, kā arī pašai būs interesantāk. Mūziku izvēlējos tāpēc, ka jau no agras bērnības man ļoti patika dziedāt un spēlēt instrumentus, ar ko bērniem tajā vecumā pieaugušie ļāva rotaļāties,” stāsta PAULA ŽUGA – Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente, jauniete, kurai mūzika jau kļuvusi par ikdienišķu prieku.
Lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību Valmierā, pilsētā top divas daudzdzīvokļu īres namu ēkas. Divsekciju ēkai tiek montēti pēdējie dzelzsbetona paneļi un uzsākta iekšējo komunikāciju izbūve, savukārt triju sekciju ēkā dzelzsbetona paneļi tiek montēti jau trešajā stāvā, paredzot namus pabeigt līdz šī gada nogalei.
VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJĀ iestājos pēc Rubenes pamatskolas, nokļuvu 10.e klasē – matemātiķos. Bijām liela klase, un pārsvarā visi no lauku skolām – puse puiši, puse meitenes. Jau pamatskolā mans grafiks bija diezgan saspringts: mūzikas skola, pulciņi, pasākumi; dienu centos piepildīt arī vidusskolā, dziedot “Konsonansē”, spēlējot badmintonu, vēlāk iesaistoties skolas pašpārvaldē, organizējot pasākumus...
Pirms 95 gadiem
Pārgauju, agrāko Kauguru Jaunpilsētu un Karlovku (Kārlieni) pievienoja Valmieras pilsētai. Paplašinoties teritorijai, būtiski pieauga vēlētāju skaits. Pēc statistikas datiem, reģistrā tolaik fiksēti 5059 valmieriešu, no tiem - 1929 vīrieši, 3130 sievietes. Pārgaujā no 1365 ir vīriešu 510, sieviešu 855. Uz pusi mazāk iedzīvotāju Karlovkā: no kopējā skaita 644 vīriešu vien 284, bet sieviešu 360. Jāprecizē kāds maz zināms fakts, ka jau 1919. gada rudenī lemts par abu apdzīvoto vietu statusa maiņu. Laikraksts Vidzemnieks (Nr.35., 09.10.) informējis lasītājus: „priekšpilsētas – Pārgauja un Karlovka, kas jau pa daļai pārtikas un sanitārajās lietās atrodas pilsētas pārziņā, uz Iekšlietu ministrijas pašvaldības ierosinājuma, no 6. oktobra pievienotas pilsētai”.
Tas nekas, ka šī vasara pagaidām pavisam draņķīga, visas sevi cienošas ceļu un tiltu būvei un remontiem paredzētās kompānijas jau sen savos objektos – turpina pērn iesāktos darbus, jau gatavojoties finišam, vai arī ar jaunu sparu un labiem nodomiem sāk jaunus objektus, kurus nosolījuši konkursos. Lielākos vai mazākos tenderos lielākus vai mazākus darba laukus dabūjuši, taču strādā!
Žēl, bet šogad Jāņu traģiskās statistikas ailes attiecīgajiem dienestiem gluži tukšas nepalika: kāds par ātru brauca, kāds par ātru ēda, vēl kāds gribēja aizpeldēt pārāk tālu... Tādi sīkumi kā jēgu pārdzēruši jāņubērni patiešām vēl bērnu vecumā jūnijā nav aktuāli, tas vairāk tiek uzpasēts tad, kad 1. septembrī sākas jaunā mācību gada atzīmēšana bērnu vidū pa pieaugušo vīzei.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā par godu Saeimas pavasara sesijas noslēgumam kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par visas tautas vēlēta prezidenta institūtu mūsu valstī. Vējonis aicināja līdz 2019. gadam paplašināt prezidenta pilnvaras un izšķirties par valsts vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās.
Karstākais ceļu un ielu remontu un būvēšanas laiks patiešām ir vasara, un tāpēc ir tikai normāli, ka arī abos Valmieras lielākajos ielu rekonstrukcijas objektos jau jūtama finiša elpa. Pavisam maz darāmā, faktiski tādi sīkumiņi, vairs atlicis Georga Apiņa ielā, kur ģenerāluzņēmējs bija Rīgas firma Ceļu pārvalde, vairāk, taču arī jau darbu gals samanāms, no kopējā apjoma pilsētas industriālajā daļā — Cempu un Paula Valdena ielu rekonstrukcijas objektā, kur strādā gandrīz vai vietējie — firma Limbažu ceļi.
Pasaules latviešu ģimeņu kustības 3x3 nometnē šovasar domubiedrus — vairākus simtus dalībnieku — pirmoreiz uzņem mūsu Rūjiena. Tāpat kā Vaidava tālajā 1984. gadā, kā Naukšēni un vairākkārt Mazsalaca. Lai apjaustu šīs kustības spēku, der ieskatīties skaitļos: no 1981. līdz pagājušā gada rudenim notikušas vairāk nekā divsimt nometnes, tajās piedalījušies gandrīz 34 tūkstoši dalībnieku. 3x3 notiek daudzās pasaules valstīs, kur dzīvo latvieši, piemēram, šogad ASV, Lielbritānijā un Īrijā, bijušas Austrālijā.