Teju pēc pusgadsimta atceros kapa klusumu klasē, kad skolotāja lēni ar pirkstu vilka pār žurnālu un domīgi teica: «Atbildēt nāks...» Grūti aprakstīt to spriedzi, bailes un izmisumu, kad nosauca manu vārdu. Vienalga, biju stundai gatavs vai ne, kājas līdz tāfelei bija šļauganas kā ceļā uz ešafotu. Atvieglotas klases biedru nopūtas manu likteni vieglāku nepadarīja.
VIKTORS LITAUNIEKS. Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors. Pirms septiņiem gadiem izturot milzīgu konkursu, viņš pagrieza savu dzīvi par visiem 180 grādiem, jo kā īstens Alūksnes puses cilvēks no matu galiņiem līdz papēžiem ienāca Valmierā. «Bet manas lauku mājas starp Malienu un Alūksni joprojām ir svētas. Kad vien tieku, braucu turp. Joprojām, jau 15 gadus, esmu Alūksnes Lauvu kluba biedrs, savas Bejas mednieku biedrības biedrs,» arī piektdien pēc mūsu sarunas viņš aizsteidzas ierastajā ceļā. Jo ir kapu svētku laiks, un šoreiz jāsakopj tuvinieku kapiņi.
«Atceros, ka man gribējās skolu pabeigt, steigt tālāk, bet bija naktis, kad vēl ilgi par skolas dzīvi sapņoju. Tajos rītos pamostoties, biju diezgan bēdīga, jo mani neatstāja tā dīvainā sajūta: tas dzīves posms man ir beidzies. Dzīvē kolekcionēju visu labo, kas ar mani ir noticis. Viss skolas laiks tāds bija, un palikušas tās gaišās atmiņas,» stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise un izrāžu vadītāja REGĪNA DEVĪTE.
TV raidījumu un pasākumu vadītājs AIVIS CERIŅŠ, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolvents.
1996. gadā Valmieras 4.vidusskolā sākas pārmaiņu laiks: to sadala Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Pārgaujas sākumskolā. Veidojas vairākas īpašas tradīcijas, kas vieno absolventus arī šodien. Viena no skolas vērtībām — žetona gredzens, kura emblēmu 1998. gadā izveidoja 26. izlaiduma absolvente Inga Eglīte.
Šogad jūlija sākumā pēc rekonstrukcijas tika atvērts Rīgas Motormuzejs, kur apskatāma Baltijā lielākā, daudzveidīgākā un tagad arī tehnoloģiski modernākā seno spēkratu ekspozīcija. Kopumā muzejā izstādīti vairāk kā 100 senie spēkrati – katrs ar savu īpašo stāstu. Interesanti, ka atsevišķu spēkratu stāsti saistāmi tieši ar Valmieras apkaimi.
Īss ieskats Valmieras elektrības iestādes darbībā līdz 1946. gadam
19. gs. pēdējā ceturksnī Vidzemē aizsākās pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerģiju rūpniecībā. Dažās fabrikās un muižās parādījās pirmie līdzstrāvas ģeneratori. 20. gs. sākumā Valmieras apkārtnē jau izmantoja ar elektrību darbināmas iekārtas, piemēram, elektrisko kuļmašīnu, kāda bijusi Rencēnu muižas saimniekam Krīgsmanam.
MATĪSS SNIEGS. Valmierietis, 24 gadi.
12. Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs JĀNIS UPENIEKS ar sievu Santu un meitiņu Beāti joprojām dzīvo Valmierā, lai gan strādā Rīgā un uz darbu bieži brauc kopā ar kādreizējo pilsētas mēru Inesi Boķi. Kad piedzima Beāte, ģimenē atzīts, ka bērnam šeit ir vislabāk. Te arī Jāņa mīļā Viesturskola.
Pēdējo dienu laikā uzreiz vairākas ietekmīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu amatpersonas, tostarp Francijas premjerministrs Manuels Valss un Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, nāca klajā ar paziņojumiem, ka ES un ASV sarunas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ir cietušas neveiksmi.