Sestdien, 2. jūnijā, ar vērienu tika svinēti gadskārtējie «Rūjienas saldējuma» svētki. Un zīmīgi, nekad agrāk nebija tā vienviet redzēts: jauni, veci, mazi un lieli — visi priecīgi un ar saldējumiem rokās. Lai tos nopelnītu, nevajadzēja nemaz daudz — ar radošu izdomu zīmējumos parādīt savu lojalitāti tieši Rūjienā ražotajam saldējumam. Svētku organizatoriskajās izdarībās pamatīgi aizņemtu «Liesma» satika SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju un īpašnieku IGORU MIEZI. Un tomēr viņš atrada laiku, lai informētu mūsu laikraksta lasītājus par senās ražotnes (Anno 1912) jaunumiem.

Jaunieši apliecina savas zināšanas un veiksmīgi nokārto starptautiski atzītā Vācu valodas diploma (DSDII) eksāmenu, tā apliecinot teicamas valodas zināšanas B2 vai C1 līmenī. Seši jaunieši no Valmieras bija šo skolēnu vidū un ieguva diplomus — Jana Goida, Rūta Ozoliņa, Linda Zīle no Valmieras Valsts ģimnāzijas un Elīna Fjodorova, Sabīne Gailīte un Jānis Pārums no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas.

Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmu «Tūrisma organizācija un vadība» un «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators» studenti jau septīto gadu devās integrētajā apvidus praksē. 24 jaunieši nomainīja ierasto vidi un 10 dienas praktisku pieredzi guva, strādājot Lubānas novadā.

Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»

Uzreiz pieci Valmieras vieglatlēti maija nogalē pārstāvēja Latvijas izlasi Baltijas valstu mačsacīkstēs.

Cīņu par 2018. gada čempionāta uzvarētāja titulu sacensībās Saldū uzsāka deviņi atlēti, to skaitā gan pērnā gada Latvijas stiprākais vīrs Artis Plivda, gan World Strongest man 2018 debitējušais kocēnietis Aivars Šmaukstelis. Viņiem konkurenci mēģināja radīt vēl septiņi spēkavīri — Igors Podčeredņičenko, Raivis Mundiciems, Didzis Zariņš, Jānis Šleckus un Oskars Martužans, arī sportists no Lietuvas Audrius Jokubaitis un mūsu jaunais censonis Ričards Bužinskis, kuram tās bija pirmās sacensības spēkavīru elitē. Atlēti spēkiem mērojās sešās disciplīnās.

Latvijas Paralimpiskā komiteja sadarbībā ar Rīgas Domes izglītības, kultūras un sporta departamentu sporta centrā Ķeizarmežs pulcēja cilvēkus ar invaliditāti no visas Latvijas, lai dotu iespēju piedalīties dažādos sporta veidos, tādējādi popularizējot aktīvu dzīvesveidu un radot veselīgu konkurenci sportistu starpā. Šī pasākuma reitings popularitātes ziņā kāpj, par to liecina ar katru gadu pieaugošais dalībnieku skaits — šogad tas pārsniedza 500!

Kāpēc Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam sliktāki par Rietumeiropu?

Savā ziņā tas, kur mēs šodien atrodamies, ir sekas kaut kam citam. Visām jaudīgām valstīm ir ļoti skaidra pozicionēšanās pasaulē. Nav noslēpums, ka man viena no sirdij tuvākajām valstīm ir Singapūra, un, ierakstot Google meklētājā Singapure vision, tur parādās tāds ieraksts: Limited land, unlimited space. Tulkojumā, jo mums daudz kas jātulko valsts valodā, tas būtu Limitēta zeme, nelimitēta telpa (Ierobežota zeme, neierobežota telpa). Tas ir domāšanas veids!