ASV, Teksasā, noslēdzies Pasaules čempionāts vīriem klasiskajā spēka trīscīņā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji — supersmagajā svara kategorijā 120+ kg valmierietis Mārtiņš Krūze un svara kategorijā līdz 120 kg aizputietis Māris Juzups. Mārtiņš Krūze sacensību laikā kļuva par pirmo eiropieti, kas pietupienos sasniedzis 400 kg rezultātu.
Ar Valmieras pašvaldības atbalstu tika noorganizētas badmintona sacensības dubultspēlēs «Valmierai 733». Sacensībās piedalījās spēlētāji no daudziem Latvijas badmintona klubiem, jo tā bija iespēja gatavoties Latvijas olimpiādei, kas notiks Valmierā 1. — 3. jūlijā.
Vasaras brīvlaikā jaunieši aktīvi izmanto Valmieras skeitparku. Nereti tiek gūtas arī dažādas traumas. Tās galvenokārt ir sasitumi un sastiepumi, kam iespējamas sekas arī pēc ilgāka laika. Traumu iemesli ir saistīti ar aizsargķiveru un aizsargelementu nelietošanu, kā arī pārgalvību.
Līdz Jāņiem tik daudz vēl jāpaspēj un jāiespēj. Darba pilnas rokas. Nezinu, kā tur pilsētniekiem, bet lauku sētas saimniekiem slapjas muguras un rokas tulznās.
Viņam rīt gan vārda diena, gan apaļa, īstam vīram nozīmīga gadskārta ar ciparu 6. JĀNIS DAINIS ir tik daudzšķautņaina personība ar aktīvu darbošanos tik daudzās jomās, ka - neliegšos - baidos kādu būtisku niansi no viņa dzīves garām palaist. Daudzu sporta veidu pratējs, treneris, novada sporta darba un dažādu sacensību organizators, deputāts...
Par saviem mūža gara darbiem Valmierietim stāsta ainavu gleznotājs OSKARS VĪKSNA.
Cilvēkiem ar vājākiem nerviem varbūt šo publikāciju labāk nelasīt, taču, pieļaujot, ka Valmieras pievārtē jaunuzbūvētajā apbedīšanas namā, īpaši krematorijā, notiekošais daudzus interesē, «Liesma» par šo alternatīvo pakalpojumu centās uzzināt ko vairāk.
Apbedīšanas namā mūs sagaidīja un visu pamatīgi izrādīja SIA «Apbedīšanas nams — krematorija» pilnvarotais pārstāvis EDGARS TIMPA.
ZANDAS AMOLIŅAS ikdiena ir saistīta ar prieku palīdzēt cilvēkiem. Valmierā un Rūjienā jaunā, sportiskā sieviete nodarbojas ar fizioterapeitisko ārstēšanu – rehabilitāciju, vada nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā un gūst gandarījumu, redzot, kā atkāpjas kāda vecuma kaite vai atlabst pārpūlēts gargabalu skrējēja muskulis. Bet viņas, vaidavietes, sākumā bijusi Valmiera.
Ik gadus mazākā vai kuplākā draugu un tuvinieku lokā cildinām vasaras saulgriežus, kopā aizvadot visgarāko dienu un īsāko nakti. Gadskārtu svētkos nozīmīga loma pagāniskajām tradīcijām, īpašajiem rituāliem un citām maģiskām izdarībām, Līgo dziesmām un alum! Neiztikt, protams, arī bez Jāņu dienas rītā lasītām rudzupuķēm, pašu pītiem zāļu vainagiem, dzelteniem siera rituļiem, sātīgām ogu maizēm un speķa pīrāgiem. Valmierieša lasītāju vecākā paaudze vēl atcerēsies tos absurdos laikus, kad padomju vara Jāņus oficiāli aizliedza, tiesa gan, vēlāk atkal popularizējot kā latviešu tautas folkloras mantojumu...
Pēdējā desmitgadē valmieriešiem — i parastajiem mirstīgajiem, i uzņēmējiem — lielākās problēmas transporta jomā saistījās ar pārvietošanās grūtībām pilsētas iekšienē, bet šobrīd Valmiera ir aizrakta no ārpuses! Miķelim šķiet, ka vienīgie brīvie virzieni, lai izbrauktu no pilsētas un iebrauktu iekšienē, vēl palikuši uz Cēsīm, Mazsalacu un Rūjienu, pārējie stratēģiskie vektori ir, maigi sakot, ievērojami apgrūtināti. Un tā būs, mazākais, visu vasaru...