Valmieras tehnikumā  1. septembris — Zinību diena — tika svinēta jaunuzceltajā skolas kompleksā. Šoruden skola sveica vairāk nekā 200 jauniešus, kas uzņemti Valmieras tehnikuma audzēkņu saimē. Bet šis gads mums ir nozīmīgs arī ar to, ka skola arvien vairāk sadarbojas ar Vidzemes reģiona uzņēmējiem, kas paver jaunas attīstības iespējas.

Vismaz dažas reizes gadā doties garākā vai īsākā ceļojumā  pa Latviju, Baltiju un kaut kur tālāk — tāds ir vairāku Valmieras senioru mērķis.

Valmieras Viestura vidusskolas 1.a klases audzinātāja Ilze Miglava laiku pa laikam nespēj atraut skatu no savam mazajiem, kas kopš mācību gada sākuma zināmā mērā ir pat privileģēti. Ja zālē notiek kāds jaunākajiem skolēniem adresēts pasākums, mazie bez kautrēšanās sit padusē 1. septembrī no saviem audžuvecākiem — 12.b klases jauniešiem — saņemto košo spilventiņu un dodas uz svinību zāli — ērtāka, mīkstāka sēdēšana taču nekā kārtīgās krēslu rindās. Tāpat, ja arī kādam pēkšņi uznāk negaidīts snaudiens, nav problēmu — ja laiks atļauj, skolotāja Ilze neiebilst: paliec spilvenu pagalvī un atpūties.

Ar sāpīgu, taču pārpārēm pašu pelnītu zaudējumu trešdien Ogrē 26. LBL sezonu uzsāka valsts čempioni Valmieras/ORDO basketbolisti. Bez ierunām zaudējot mājiniekiem BK Ogre/Kumho Tyre pirmo puslaiku, mūsējie centās otrajā puslaikā visu vērst par labu, taču daudzās pašu kļūdas neļāva izglābties...

Ar pēdējo, 22. kārtu pie J. Daliņa stadiona, noslēgusies kārtējā tautas orientēšanās seriāla Valmieras Magnēts sezona.

Svētdien Rīgā, klubā Kaļķu vārti, sāksies 31. mūzikas un mākslas festivāls Bildes, kas astoņos koncertos turpināsies līdz 23. oktobrim. Atklāšanas pasākumā Ielūdz «Bilžu» mūziķi un viņu bērni, kas kopš pērnā gada kļuvis tradicionāls, uzstāsies Orubu ģimenes trīs paaudžu pārstāvji: kādreizējais grupas Odis mūziķis Indris Orubs ar dēlu — izcilo sitaminstrumentu spēles meistaru Arti Orubu un mazdēlu Danielu Orubu. Kopā ar savu kuplo ģimeni uz skatuves kāps arī koncerta vadītājs dziesminieks Arnis Miltiņš, kam gan dziedāšanā, gan programmas vadīšanā palīdzēs vedekla, spēcīgās balss īpašniece Ieva Sutugova. Tāpat starp dalībniekiem būs ģitāras virtuozs Armands Alksnis ar dēlu Andrievu, Juris Riekstiņš ar ģimeni apvienībā ar ģitāristu Uldi Fārtu un viņa meitu Ilzi Fārti. Mūziķe un vokālā pedagoģe Igeta Gaiķe uzstāsies kopā ar dēlu, jauno čellistu Krišjāni Gaiķi, priekšnesumā aicinot pievienoties Maritu un Kristapu Karpus, bet grupu Zodiaks, Sīpoli un Turaidas Roze ģitārists Aivars Gudrais startēs duetā ar meitu dziedātāju Zani Gudro.

Šogad jau otro reizi līdzās stāstnieku festivāliem Kurzemē, Zemgalē un Latgalē notiks Vidzemes stāstnieku festivāls. Organizatori uzsver: katram interesentam ir iespēja gan stāstīt, gan klausīties, tādējādi kļūstot par daļu no stāstīšanas tradīcijas.

Nesen medijos varējām lasīt, ka banku sektors Latvijā kopumā 2016. gada pirmajos astoņos mēnešos ir nopelnījis 342 miljonus eir[1]. Pārrēķinot šo rādītāju, atklājas, ka visa gada laikā banku sektora peļņa sasniegs 513 miljonus. Protams, daļa no minētās peļņas ir iegūta, sniedzot pakalpojumus nerezidentiem, kā arī ārvalstīs, tomēr lielākā daļa nopelnīta tepat tēvzemē. Vienkāršības labad uz brīdi aizmirsīsim par nerezidentiem.

Ir spārnoti teicieni, kas mudina darboties, domāt, radīt. Tie, reiz izteikti, sāk dzīvot savu dzīvi, un bieži pat neatceramies, kurš tādu un kādā sakarā  teicis. Ir arī lipīgi teicieni, kas parasti pielīp kādam politiķim bieži līdz pat politiskās karjeras beigām. Tā kopš augusta dažādās variācijās un locījumos pašreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim līdzi skan teikums: «Valsts nevar atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam...» Tas izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, runājot par ieceri bērniem skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma.

Tā kā iepriekšējā dzīvē man, astoņus gadus strādājot tradīcijām bagātā uzņēmumā, kuru mēdz dēvēt arī par Latvijas ceļinieku šūpuli, pašam gadījies būvēt lielākus un mazākus ceļus no nulles līdz pat šķembotai asfaltbetona brauktuves pamatnei, jūtos pietiekami tiesīgs spriest par to, ko un kā dara pašvaldībās ar mazajiem lauku ceļiem. Vispirms jau — mēģinot nodrošināt to uzturēšanu vasarā un ziemā. Protams, šiem darbiem, izņemot patiešām bagātus novadus, diezin vai atvēlēts tas treknākais finansējums, tomēr veikuma kvalitāte, veicot tā saucamo ceļa klātnes planēšanu grants ceļiem, ne vienmēr sanāk vēlamajā līmenī. Pat vēl skumjāk.