ILONA JUHŅEVIČA ir ziedu veikala «Amarillis» floriste. Šajā arodā viņa ir jau divpadsmito gadu. Ilona ir arī brīvprātīgā darbiniece biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs». Tur viņa Dienas centra bērniem māca darināt neierastas lietas un iejusties skaistuma pasaulē.
Vecpuišu parka paviljona koncertzāles Valmiera atklāšanas diena noslēdzās ar grupas Stradivari koncertu, kurā skanēja pazīstamas un klausītāju iemīļotas dziesmas profesionālā un dinamiskā izpildījumā. Koncerta pārtraukumā izdevās pārmīt dažus vārdus ar grupas dalībniekiem, vispirms iztaujājot tās līderi GUNTI VECGAILI.
21. maijā Valmierā jau 12. gadu pēc kārtas atzīmēs Starptautisko Muzeju nakti. Tās laikā valmieriešiem un pilsētas viesiem būs iespēja izbaudīt daudzveidīgu un aizraujošu pasākumu programmu, ko piedāvās Valmieras muzejs, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras 5. vidusskola, mākslas Galerija Laipa un tirdzniecības centrs Valleta.
Valmieras tirgū vēl joprojām liela rosība dažādu ziedu, stādu un dārza velšu pārdevēju vidū. Maijpuķīšu aromāta ieskauts, jau no paša rīta par tirgus piedāvājumu interesi izrāda liels pircēju skaits, aktīvi iegādājoties izaudzēto vai, turpinādami pieturēties pie dārzkopja kalendāra norādēm, pērkot un audzējot paši.
Vēlies maija iesākumā pavadīt četras aizraujošas dienas Krievijas skaistākajā pilsētā Sanktpēterburgā? Jā, tieši uz šādu vilinošu piedāvājumu atsaucās četrdesmit Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēnu.
Cēsīm, manas bērnības un skolas gadu pilsētai, šogad atkal apaļie — jau 810. Arī Valmierā daudz cēsnieku, kuri gan tikai darba gaitās atbrauc, gan arī uz šejieni pārcēlušies dzīvot. Es Valmieru par savējo saucu kopš 1982. gada, taču Cēsīs, savā dzimtajā pilsētā, allaž esmu priecīgs atgriezties, pilsētas šaurās ieliņas glabā tik daudz atmiņu...
Ja jau pirmais gabals šajā lappusē savā ziņā saistīts ar gastronomiskām lietām, tad tikai loģisks ir arī turpinājums. Esmu no tiem, kas ar ēdienu gatavošanu lielākoties saistīts kā vajadzīgo sastāvdaļu sagādātājs no bodes, tāpēc receptes, protams, izlasītas kādā marta e-pastā no Rīgas Miesnieka panākumu cildinātājiem. Dienas kārtībā šoreiz, manuprāt, tāds universāls kareivis pārtikas frontē — Cīsiņš. Ja labi pameklē, gan jau kādā bodē var atrast arī tādu šo gareno un fiksi ēšanai sagatavojamo desiņu, kas patiešām tapusi no īstas gaļas... Tad nu pāris receptes ar duča cīsiņu piedalīšanos.
Braucot uz Trikātas pusi, vismaz no ceļa reti kad nepalūkojos, kā klājas Rūtiņu kļavai — resnākajai Baltijā un, kā vērtē dižkoku zinātājs Guntis Eniņš, iespējams, arī Austrumeiropā. Šo kļavu par dižkoku 70. gadu sākumā pirmais apzinājis novadpētnieks Kārlis Bukums. Tad tās apkārtmērs vēl gan nav bijis 5 metri. Šobrīd plāksnīte ar uzrakstu vēsta, ka kļavas apkārtmērs ir 6 metri, tās vainaga augstums 24,5 metri, zaru projekcija 240 m², zaru garums līdz 11 metriem.
Ienākot viesnīcas «Wolmar» restorāna «Agnese» bārā, no viena telpas stūra atskan dzīvespriecīgs «Čau!». Ja mēs nebūtu nākuši intervēt papagaili, noteikti ar acīm meklētu cilvēku, pēc balss spriežot, drīzāk vīrieti, pieļaujot, ka šādi tiek sagaidīts katrs atnācējs. Tā kā bijām sagatavojušies, raudzījāmies, kur tad atrodas runājošais papagailis, un skatu piesaista milzīgs būris ar skaistu kokā ierakstītu uzrakstu tā augšpusē: «Čārlijs», kas skaistajam putnam noteikti piešķir svarīgumu.
Pagājušonedēļ Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) neatkarīgā pētnieku grupa suņu megaesophagus/polineiropātijas izraisītāja noskaidrošanai nosūtījusi uz laboratoriju Amerikas Savienotajās Valstīs pirmos cietušo un mirušo suņu sasaldētu audu un cita bioloģiskā materiāla paraugus. To izpēte ASV visticamāk jau sākusies. Paraugu nosūtīšana un izmeklējumi tiek finansēti no portālā Ziedot.lv saziedotajiem līdzekļiem. «Vispirms paraugi tiks izmeklēti uz dažādu zināmu iespējami neirotoksisku vielu klātbūtni. Ja šādas vielas netiks identificētas, turpināsim izmeklējumus uz dažādām vielām un to savienojumiem, kas suņu organismā varētu būt izraisījušas nervu sistēmas darbības izmaiņas,» skaidro pētnieku grupas vadītāja profesore Ilze Matīse Van - Houtana.