Pirms gadiem valmieriešu AGITAS un ILGVARA ģimenē kopā ar bērniem auga taksītis. Tagad dēls un meita izauguši un dzīvo savu dzīvi, Džokers sen citos medību laukos, bet mīļais suņuks arvien tiekot pieminēts. «Džokerītis bija jauktenītis, varbūt tādēļ arī taksim neraksturīgi paklausīgs. Tas gan vairāk cilvēku klātbūtnē — aiz muguras darītās blēņas bija vienkārši grandiozas. Piemēram, bija pasācis slēpt atslēgu saišķi. Sākumā domājām, ka pazudis, bet, kad divreiz atslēgas atradām Džokera midzenī, kļuva skaidrs, ka vainīgs suns. Pats sēž atslēgām virsū un jautājoši uz mums skatās — vai jums kas pazudis?» ar mīļumu par pirmo taksīti stāsta Agita.