Gatavojoties Pārgaujas ģimnāzijas 45 gadu jubilejai, iepazinos ar daudz radošiem un interesantiem cilvēkiem, kuru dzimtā vieta ir Valmiera. Meklējot saknes ģimnāzijas žetona gredzenam, uzmeklēju INGU EGLĪTI – 1998.gada Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventi, skolas logotipa autori.

Nejauši manā redzeslokā nonāca romāns Valmieras klusās ielas, par ko gribētu atgādināt arī valmieriešiem. Kāds Valmieras žurnālists Jānis Tauniņš ar pseidonīmu Helmars Brauns, 1920. -30. gados publicēja rakstus par sabiedrības aktualitātēm dažādos laikrakstos. Zināms, ka viņš bijis Aizsargu organizācijā 20. gados, partijas Vislatvijas Tautas sapulce sarakstā kandidējis 1928. gada Saeimas vēlēšanās, tomēr neiekļuva. Dzīvojis Pārgaujā, Stacijas ielā 59.

Ziemassvētki aizbraukuši rakstītām kamanām, taču straujiem soļiem tuvojas Jaunais gads, kuru sagaidot atkal paredzama kārtīga izēšanās ar visām no tās izrietošajām sekām. Vēsturnieki un tautas ticējumu pētnieki noskaidrojuši deviņus maģiskos ēdienus, kuriem obligāti jābūt svētku galdā, bet par dzērieniem ziņas gaužām trūcīgas – kā garāmejot pieminēts medalus, un tas arī viss, tāpēc šo nepilnību nu centīšos aizpildīt pēc savas samaitātības pakāpes un saprašanas, laikus brīdinot lasītājus, ka pārmērīga alkohola lietošana var novest pie negatīvām sekām, kādas var sagādāt arī pārmērīga ēšana tukšā dūšā.

Faktiski Miķelim ar putniem ikdienā iznāk maz darīšanu. Tik vien, cik aplūkot kādu kovārni lielās Maxima tirgotavas pieejās, kur šie putni veic tādas kā aptīrītāju funkcijas tajā sadaļā, kas attiecas uz ēdienu pārpalikumiem. Patiesībā jau labi, ka šādā veidā brīvdabas lidoņi tiek pie ikdienišķā azaida. Tiesa, pēc tam putniem rodas pavisam dabiska vēlēšanās no sava pilnā kuņģa satura atbrīvoties, un tieši par šo fizioloģisko nepieciešamību jau krietni vien tālu realizētā Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas sakarā Miķelis grib aprunāties ar Valmierieša lasītājiem.

Gados, kad pati daba gādā par siltu dzīvošanu ziemā, arī valmieriešiem mazinās rūpes par kurināmā sagādāšanu vēl dažās mājās palikušajās ar malku kurināmajās krāsnīs.

Šajā laikā, kad starp svētkiem iespraukusies brīvdiena un varam uz brīdi atpūtināt vēderus, parunāsim par kūkām. Pareizāk, par meiteni, kura cep, taisa un dekorē kūkas, tortes, mafinus un jebko citu tikpat garšīgu, — par MELĀNIJU KITNERI.

Gada nogalē tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī mēģināt kaut nedaudz, taču prognozēt nākotni.

Nupat ar saviļņojumu sekojām līdzi labdarības maratona «Dod pieci» norisei. Sešu dienu laikā šīs akcijas mērķa labā — vēža slimnieku atbalstam un rehabilitācijai — tika saziedoti 190910 eiro. Arī ikgadējā akcijā «Eņģeļi pār Latviju» tika savākta kupla naudas summa — 153473 eiro.

Pirmajos Ziemassvētkos valmierieši, kas dienvidū bija devušies uz pilsētas centru — kurš sajūsmā, kurš satraukti, starp iedzīvotāju gaitām nevarēja nepamanīt Ziemassvētku vecīti un rūķus ar laivām un airiem ne tikai Kazu krācēs un Gaujā pie tilta, bet arī centra rotācijas aplī, kā arī pie svētku galvenās egles.

Īsi pirms Ziemassvētkiem kvalifikācijas apliecības arodizglītības programmā «Ēdināšanas pakalpojumi» ar kvalifikāciju pavārs vai konditors saņēma desmit Valmieras tehnikuma audzēkņi. Gala noslēguma darbos gatavojot savai izglītības programmai atbilstošus ēdienus, jaunieši saņēma atzīmes, kas nav zemākas par septiņām ballēm.