Es — roku, tu — roc, viņš, viņa —  rok; mēs — rokam, jūs — rokat, viņi, viņas —  nerok! Tāda nedaudz savdabīga 3. grupas darbības vārda konjugēšana man  pirms dažām dienām ieskrēja prātā un dzen virsū rudenīgas pārdomas. Gan par to, cik spēcīgs, daudzšķautņains un ietilpīgs ir mazais vārdiņš «rakt», gan par tā dziļo būtību visā mūsu dzīvē. Var rakt kanālu, lai taisnāk no viena okeāna otrā tiktu, rakt bedri, lai  pagrabu, kur ražu glabāt, uzbūvētu. Var arī rakt tikai rakšanas pēc, lai kā agrāk padomju armijā nepakļāvīgos zaldātiņus dresētu. Var uzrakt dārgumu glabātavu, bet var arī tāpat kā nelaiķi  norakt grandiozus plānus un idejas, un solījumus.

22. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, pulksten astoņos vakarā Latvijā, Lietuvā, arī Baltkrievijā un citviet pasaulē notika nu jau par tradīciju kļuvusī uguņu aizdegšana pilskalnos. Dienu, kad tālajā 1236. gadā Saules kaujā žemaiši un zemgaļi vienotiem spēkiem sakāva Zobenbrāļu ordeni, Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 2000. gadā pasludināja par abu valstu svētkiem. Baltu vienotības uguņu sasauksme  gan dzima 2005. gadā Žemaitijā, un nu šo svētku atzīmēšana ar ugunskuriem  pilskalnos vēršas plašumā. Šogad ugunskuri jau liesmoja vismaz 100 vietās. Mūspusē Zilākalnā, Pekas kalnā, arī Trikātas pilskalnā. Tur pirms uguns iedegšanas rituāla  Smiltenes folkloras kopas «Rudzupuķe» dziedātājas Līga Krūmiņa-Krīgere, Zane Bērza, Natālija Ragovska atgādināja par baltu seno Dievu spēku: Ej, bāliņi, taisnu ceļu, runā taisnu valodiņu. Tad Dieviņis tev līdzēs savu ceļu nostaigāt.

Tradicionālā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā «Olimpiskā diena 2016» šogad norisinājās 23. septembrī kopumā 531 norises vietā visā Latvijā. Šī gada pasākums tika akcentēts uz volejbola popularizēšanu, tādēļ arī izvēlētā devīze skan «Padod bumbu!».

Sestdien uz vairākām tirgus letēm Valmiermuižā var manīt strikti kurzemnieciskos sklandraušus. Arī Liesmai trāpās smaidīga kundze ar trim dažādām šī našķa variācijām groziņos. SKAIDRĪTE BŪMEISTERE no Ogres SIA Pie Mimi ir runīga kundze.

Kad Cesvaines novada zemnieku saimniecības Kalna Kūlieši saimniekam vaicāju, kāpēc neesmu saticies ar viņa ražoto konservēto produkciju nesenajos Cesvaines novada svētkos, kur arī bija plaša gastronomiskā tēma, ANDRIS KALTONS aiz melnajām saulesbrillēm atsmej, ka viņa produkcija ikdienā cesvainiešiem pieejama pāri ielai esošajā veikalā. Te, uz letes Valmiermuižā Miķeļdienas tirgū, viņam visi konservi bundžās esot no vietējās gaļas un Peipusa zivīm, tikai tītarus esot audzējuši latvieši Anglijā.

Nē, cepurīte pilnīgi noteikti šoreiz nav balta! BAIBA ČAKSTIŅA no Lielvārdes atvedusi uz tirdziņu krāšņas tamborētas mices i mazākiem, i lielākiem nēsātājiem. Lielākoties dominē pūcītes ar lielām acīm, taču ir arī pelēkas pelītes cepurīte un vēl citas. Par tamborējumiem arī runājam.

Viņnedēļ trešdienā Burtnieku novada domes kārtējā sēdē atkal virmoja kaislības ap amatiem. Iepriekšējā tikšanās reizē domnieki bija atbrīvojuši no amata atlūgumu iesniegušo domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu, šoreiz viņa vietā tika virzīts Jānis Leitis.

Pagājušās trešdienas Burtnieku novada domes sēdē viens no svarīgākajiem lemjamajiem jautājumiem bija jaunā Nolikuma par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā apstiprināšana. Garāku diskusiju rezultātā, kur savu viedokli no copmaņu puses izteica divi pieaicinātie pieredzējušie makšķernieki Ivars Polis un Imants Saulītis, bet zvejnieku kanti turēja deputāts Anrijs Šļaukstiņš, tika apstiprināts garš un informācijas pārpilns dokuments uz 14 lappusēm. Par to nobalsoja vairākums domnieku, vienīgais pret bija Raimonds Indrāns, pamatojot savu nostāju ar to, ka šajā Nolikumā pārāk daudz grozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo Nolikumu.

Burtnieks jau ir stāstījis, ka novada vīri pabijuši Somijā raudzīt, kā somi risina savu ezeru problēmas. Toreiz tika minēts, ka somu zvejnieki, kuri darbojas Puhajerves ezerā, gatavi ierasties un ar saviem zvejas rīkiem parādīt balto zivju ķeršanu arī Burtniekā.

Vasaras darbu sezona ceļiniekiem pamazām finišē. Burtnieku novadā šajā nozarē pazīstamākā ir Valmieras pagastā reģistrētā SIA EGU Būve, ar kuras vadītāju un īpašnieku Burtnieks tikās augustā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un, kā pats saka, atbildīgais un vienīgais darbu vadītājs EDGARS UPĪTIS stāsta par firmas darbu vakar un šodien, ieskicējot arī ne pārāk rožainās nākotnes izredzes.