Kaut kur lasīju ieteikumu, ka zālienu izbradāšana esot pavisam vienkārši novēršama — vajagot tikai ļaut cilvēkiem iestaigāt taciņas un pēc tam tajos virzienos arī asfaltēt vai bruģēt celiņus. Taču mani māc pamatotas bažas, ka Valmierā tas diez vai izdotos, jo noteikti atrastos citādi domājošie, kam pirmajā vietā pašu ērtības, līdzīgi tiem velosipēdistiem, kuri iebraukuši melnu sliedi zālienā blakus trotuāram pašā pilsētas centrā. Pieļauju, ka kāds no viņiem dūšīgi cīnās par zaļu Valmieru, bet, kā jau mūsu sabiedrībā nereti vērojams, vārdi ne katrreiz mēdz saskanēt ar darbiem.