KATE ANNA LAUZNE ir gudra, talantīga, muzikāla. Kopš saviem maziem gadiem dejo tautiskās dejas, kopā ar ģimeni kopj latviešu tradīcijas, nupat tikpat labi, kā savulaik mācoties Mazsalacas vidusskolā, pabeigusi 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātes audiologopēdos, joprojām ir Latvijas labākā vokālā ansambļa — Mazsalacas kultūras nama «Ēra» — dalībniece. Šovasar arī piepildījusi savu senu sapnīti iemācīties spēlēt kokli, ko īstenoja, piedaloties starptautiskajā koklētāju nometnē Dikļos.

Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.

Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.

Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:

Valmieras pilsētas svētkos Valmiera virmo! 29. jūlijā no pl. 10 līdz pl. 18 Valmieras Kultūras centra laukumā norisināsies daudzveidīgas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.

Jau otro gadu pēc kārtas banka Citadele 250 jaunajiem basketbolistiem no visas Latvijas organizēja fanu tikšanos ar Kristapu Porziņģi, lai smeltos iedvesmu trenēties un sasniegt labus rezultātus. Pasākumā piedalījās arī pieci jaunieši no Valmieras — Ralfs Kalniņš, Mārcis Kočkeris, Ričards Nils Liberts, Edvards Leoke un Alekss Arutjunovs.

Starptautiskās vieglatlētikas sacensības «Valmieras spēles – 2017» šogad risinājās 23. reizi un tajās piedalījās rekordliels komandu un dalībnieku skaits. Sacensībām, kuras risinājās divās kārtās, tika pieteikti vairāk nekā 1100 dalībnieki no 58 sporta skolām, sporta klubiem un sporta centriem. Šīs sacensības tradicionāli ir starptautiskas. Arī šogad bez Latvijas vieglatlētiem J. Daliņa stadionā spēkus samēroja Igaunijas un Somijas jaunie vieglatlēti. Trīs dienās tika sadalīti 144 medaļu komplekti. 24 reizes uz goda pjedestāla tika aicināti Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņi, 10 gadījumos viņi saņēma augstākā kaluma medaļas. No sasniegtajiem rezultātiem jāatzīmē Madaras Bērziņas, Ritas Kraujas un Kristīnes Strazdītes veikums. Tāpat lielisks sniegums sporta skolas «Arkādija» U20 vecuma grupas sportistam Patrikam Gailumam, kurš šķēpa mešanas sektorā sasniedza pasaules šīs sezonas labāko rezultātu — 81,91 m. U12, U13 un U14 vecuma grupu sportisti sacentās I kārtas sacensībās, U16, U18 un U20 vecuma grupu sportisti — II kārtas sacensībās. II kārtas sacensībās pie U16 grupas varēja startēt arī jaunāki sportisti.

Jūnijā un jūlijā sešas Valmieras vieglatlētes pārstāvēja Latvijas izlasi starpvalstu sacensībās ārzemēs.

Valmierā 17. jūlijā tika organizēts J. Līgata piemiņas turnīrs šaha ātrspēlē. Turnīru organizēja biedrības «Valmieras pilsētas pensionārs» šaha sekcija ar Valmieras pašvaldības finansiālu atbalstu.

Tā savulaik, aicinot mainīties uz augšu, mācījis dižais latvju dzejnieks Rainis. Kaut arī pirms pāris gadiem atzīmējām 150 gadu jubileju kopš klasiķa nākšanas pasaulē, viņa idejas ne tik daudz tautā kā valsts politiskajā vidē joprojām dzīvo un nereti arī uzvar. Tāpēc arī deputāti, ievēlēti no konkrētām partijām, taču netikuši kārotajos posteņos vai kāda cita iemesla dēļ, bieži vien mēdz paziņot par pēkšņu ticības maiņu, jo līdz šim viņi kā akli kaķēni maldījušies tumsā, bet nu beidzot atvērušās acis un pamodusies sirdsapziņa liek rīkoties radikāli un atstāt tādas sliktas partijas rindas, kurās labiekārtojušies korumpanti un nožēlojami pašlabuma meklētāji.