Kā zināms, jau piecus gadus Rīgā savu mājvietu radusi Krievijā populārā ziņu portāla «Meduza» redakcija. Nupat «Meduza» sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru īstenoja kopēju projektu redakcijas darbiniekiem, tas ir pārsvarā Krievijas pilsoņiem, atbildot uz jautājumiem par to, kā ir dzīvot un strādāt Latvijā. Kopumā rezultāts, vismaz man, izskatījās nedaudz izpušķots, lai gan dažviet izteiktās atziņas bija visai interesantas.

10. oktobris. Divi naktī. Saldi dusam? Nē! Ielecam autobusā, ielecam jaunā piedzīvojumā. Autobusā salikti tērpi, atribūtika un koferi, rokās pases, sejās smaidi un acīs nedaudz miega. Mazie un lielie Valmieras Viestura vidusskolas teātra «Sprīdītis» teatrāļi dodas uz Sanktpēterburgu Krievijā, kur mūs uzaicināja Sanktpēterburgas Latviešu biedrība «Daugava», lai Latvijas vēstniecībā, kurai šogad aprit 30 gadu, viesotos ar izrādi «Velniņi».

«Lai cilvēki justos labāk, dzīvotu veselīgāk un būtu videi draudzīgāki, eksperti norāda, ka iešana kājām un pārvietošanās ar velosipēdiem būtu galvenās jomas, kas jāattīsta,» teica Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, sveicot aktīvākos, kas piedalījās Eiropas Mobilitātes nedēļas akcijā.

Valmieras novada fonds projektu konkursā «Sev, tev, novadam» atbalstījis astoņas novadnieku radošas ieceres. Tās tiks realizētas gada laikā.

«Liesma» jau informēja par biedrības «Siera klubs» nesen interesanti noorganizēto Meistaru dienu Valmieras tehnikuma ēdināšanas servisa audzēkņiem un pasniedzējiem. Tajā uzstājās arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠOLKS. Piedāvājam daļu no viņa stāstījuma par nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

Pagājušajā nedēļā 83 Latvijas pilsētās un novados Karjeras nedēļas pasākumos piedalījās vairāk nekā 137000 jauniešu.

GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.

Valmiermuiža ir tāda vieta Latvijā, kurai ir īpaša noskaņa, kurā kaut kas ir arī pārveidots, kaut kas nav saglabāts... Bet kopumā tās vērtības, vērtību kopums ir šeit uz vietas un ir diezgan nozīmīgs potenciāls nākotnes attīstībai. Ja mēs runājam par kultūras mantojumu, tad tas ir vērtīgākais, ko katra paaudze radījusi un kas paliek pēc mums, kad mēs paši beidzam pastāvēt. Ja mēs tā iedomājamies valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstu, kurā ir ap deviņiem tūkstošiem ierakstu, tad tas ir vērtīgākais, kas Latvijā saglabājies. No šī viedokļa skatoties, vajadzētu censties šajā sarakstā iekļūt starp tām vērtībām, kas ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Iekļūšana šajā sarakstā ir vērtības manifestācija jeb vērtības pacelšana.

Var nodomāt, ka saknapinātajā, daudzus solījumus un pat dažus likumus nepildošajā 2020. gada budžeta portfelī atvēlot 4,5 miljonus eiro politisko partiju finansēšanai, valdība ir izdomājusi labu stratēģiju šī budžeta cauri dabūšanai Saeimā. Publiskajā telpā, ministru un arī deputātu izteikumos un pārspriedumos kaut kur otrajā vai pat trešajā plānā nu ir palicis satraukums par skolotāju, mediķu mazajām algām, brīvpusdienu atņemšanu bērniem, pat par teritoriālo reformu. Par gandrīz galveno tēmu nu kļuvuši kopā ar budžeta projektu iesniegtie grozījumi «Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā», kas paredz partiju finansējumu no valsts budžeta palielināt turpat vai septiņkārt. Šogad partijas no valsts budžeta vēl saņem vai jau ir saņēmušas vien nedaudz vairāk par 600000 eiro, bet nu ir iecere šo summu palielināt līdz 4,5 miljoniem eiro.

Jau otro reizi īstenos globālu Latvijas emigrantu un remigrantu aptauju un atkal skaidros, kā mūsu tautieši jūtas ārvalstīs. Pirms pieciem gadiem tika veikts līdzīgs pētījums, un tas sakrita ar laiku, kad aktivizējās pašvaldības, uzrunājot savējos, lai brauc mājup, ka palīdzēs viņiem ar bērnu tikšanu bērnudārzos un skolās, ka informēs viņus par darba iespējām, ka neviens neslēps arī to, cik, attiecīgo darbu darot, varēs nopelnīt.