Nu jau labu laiku Miķelis ir pilnīgi pārliecināts, ka bērni šajā pasaulē uzrodas un dienas gaismu ierauga ne vairs vienkārši — pilnīgi plikiņi un kā no mātes miesām nākuši, bet gan jau aprīkoti ar vismaz vienu, reizēm pat uzreiz divām ekstrām: ir tādi, kuri dzimst ar mobilo telefonu rokās, arī tādi, kuriem jau dzeramā ūdens pudelīte ķepā, bet īpaši advancētajiem ir i viens, i otrs papildaprīkojums, no kura, saprotama lieta, viņi nešķirsies līdz pat pašam pēdīgajam elpas vilcienam...

Ar motoru rūkšanu, trimmeru dūkšanu un vīstošas zāles smaržām aizčab laiks, kad Valmierā ne visās pļaviņās un graviņās pie teikšanas bija sakoptība. Nu jau dažviet pat jāsāk domāt, vai netiek pļauts pārāk bieži, jo dažai zālienei jau  pietuvojusies izkalšana. Kā jau dziļi nacionāla pilsēta esam tikuši vaļā ( vai vismaz cenšamies sevi par to pārliecināt) no tādas tautiskajiem zālājiem svešas sugas kā  latvānis.

Šī vasara neierastāku izjūtu cienītājiem piedāvā ne vienu vien citus gadus nepieejamu iespēju. Piemēram, šobrīd ūdens līmenis Gaujā ir tik sekls, ka var izbrist cauri vai visai pilsētai, pat neizkāpjot no upes. Viendien arī es bridu no Vanšu tilta pret straumi augšup līdz pat Stāvo krastu krācītēm. Ne jau gluži tāpat, bet kaut vai gribētos atrast vizuļus un citus mānekļus, ko pavasara pusē Gaujā spiningojot pie baļķēniem un čakārņiem esmu atstājis. Brienot dažus pat atradu. Gan ne savējos, bet citu pazaudētos...

«Esmu valmieriete visā savā būtībā,» stāsta JOLANTA PINKULE. Ikdienā viņa strādā «Medus veikalā», bet brīvajā laikā nodarbojas gan ar adīšanu, palīdzot dizainerei Baibai Ripai īstenot dažādas idejas, gan arī kopā ar vīru Māri dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā «Savieši».

Vakar parādījās ziņa, ka atbilstoši «DNB Latvijas barometrs» pētījumiem  augustā ļoti strauji pieaudzis iedzīvotāju optimisms. Pat dažiem vienmēr visu apšaubošajiem un neapmierinātībā ņurdošajiem būs pārsteigums, ka īpaši  optimisms ir pieaudzis par patreizējās valdības darbu. Nākamā gada budžeta pieņemšanas strīdu  paplosītā, daždien it kā uz krišanas robežas jau balansējošā valdība iedzīvotāju vērtējuma indeksa skalā ir atzīta par pieciem punktiem labāka, nekā tā mums visiem šķita pirms mēneša, kad strīdiņi par nākamā budžeta naudas dalīšanu vēl nebija sākušies un viss šķita daudz stabilāks un rāmāks.  Iespējams, ka vērtējumu pozitīvi ir ietekmējusi nevis valdība kopumā, bet strīdīgie, prasīgie  ministri. Gribas taču ticēt, ka viņi strīdas nevis savā, bet mūsu labā un no viņu prasīguma  arī mums kaut kas vairāk tiks.

23. augusts – Molotova un Ribentropa pakta parakstīšana – ir traģiska diena Latvijas valstij, tomēr tieši šajā dienā pirms gandrīz divdesmit gadiem ar milzu entuziasmu sākās arī Latvijas valsts atjaunošana. Šodien šis entuziasms ir acīm redzami noplacis, jo iznākums, bieži piesauktie brīvais tirgus un demokrātija, jūtami atšķiras no cerētā, lai gan vainojami pie tā lielā mērā esam mēs paši.

Ideju konkursa «Kā mēs sveicam savus tētus» mērķis ir veicināt Tēva dienas atzīmēšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, lai šie skaistie, tētiem tik svarīgie svētki kļūtu vienlīdz populāri kā Mātes diena. Konkursa galvenais uzdevums – dalīties idejās tēvu sveikšanā. 

Tradicionāli tajā skan daudz apsveikumu un labu novēlējumu jaunajam mācību gadam. Valmieras un novadu pedagogus Valmieras sākumskolā uzrunāja Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Ričards Gailums un Kocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, kā skolotājiem, tā arī skolēniem vēlot, lai arī jaunais skolas gads nes prieku un gandarījumu par padarīto un jaunām zināšanām.

9. septembrī no plkst. 10 līdz 14 Valsts asinsdonoru centrs (VADC) rīko asins donoru dienu Valmieras Kultūras centrā, Rīgas ielā 10.