Lai arī kopš Muzeju nakts aizritējušas jau vairākas nedēļas, Naukšēnu Cilvēkmuzeja darbiniecei DIĀNAI GLUŠONOKAI tā vēl spilgtā atmiņā: «Tā kā pērn mums palīdzēja Vidzemes Augstskolas studenti, šogad, lai apmeklētājiem būtu interesantāk, izvēlējāmies aicināt palīgos profesionāļus, taču kā allaž atsaucīgas bija arī Naukšēnu kultūras darbinieces. Muzeju naktī darbojās trīs radošās darbnīcas, kurās izgatavojām lupatu lellītes, darinājām dekoratīvās aprocītes jeb draudzības jostiņas un bijušās naukšēnietes Ivetas Luntēnas vadītajā flaberdarbnīcā  bērni no kartupeļu cietes, PVA līmes un krāsām pagatavoja elastīgu bumbuli, kuru varēja spaidīt, veidojot dažādas figūras. Lēcām klasītes, kurās arī tēvi labprāt piedalījās, un vēl spēlējām bumbu spēli ar 10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu sporta centrā «Ķeizarmežs» pulcēja cilvēkus ar invaliditāti, lai dotu iespēju piedalīties dažādos piedāvātajos sporta veidos, tādējādi popularizējot aktīvu dzīvesveidu un radītu veselīgu konkurenci sportistu starpā.

Latvijas veselības nedēļas ietvaros Valmierā tika organizētas sporta aktivitātes pie Dzirnavu ezeriņa un Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē.

Viņu visprecīzāk raksturo trīs lietas: pozitīvisms, enerģiskums un harmonija. Gados jaunā Valmieras tehnikuma angļu valodas skolotāja SANITA LĀNE nāk no Mērniekiem, bet jau astoņus gadus dzīvo Limbažos, savukārt darba gaitas viņu atvedušas uz Valmieru.

Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.

Komanda.lv 1. līgas čempionāta 8. kārtā sestdien Grobiņā tikās abas turnīra līderes — Grobiņas SC un VALMIERA GLASS VIA. Vārtiem bagātā spēlē komandas samierinājās ar neizšķirtu — 3:3 (1:2), par ko priecīgāki šajā reizē noteikti bija laukuma saimnieki, jo spēles gaitā atspēlējās no 1:3, neizšķirtu izraujot vien divas minūtes pirms pamatlaika beigām.

Nedēļas nogalē Jelgavas Pilsētas svētku kuplo pasākumu loku papildināja arī Latvijas krosmintona līgas finālposms ar 68 dalībniekiem astoņās dažādās kategorijās. Līdz ar to izskanējusi nu jau piektā krosmintona sezona. Sporta un Tūrisma klubu Zaļā Pēda (turpmāk STK Zaļā Pēda) pārstāvēja deviņi sportisti piecās kategorijās.

Valmieras peldētāji ar panākumiem piedalījušies 93. Latvijas atklātajā čempionātā, kas maija beigās norisinājās Rīgā, Ķīpsalas 50 m baseinā, izcīnot 10 medaļas — 4 zelta, 4 sudraba un 2 bronzas godalgas, kā arī labojot septiņus Valmieras rekordus. Tā kā tas bija atklātais čempionāts, notika divas apbalvošanas — absolūtajā un Latvijas vērtējumā, līdz ar to meistarīgākie sportisti tika pie vairākām medaļām.

27. un 28. maijā Ķegumā norisinājās Betsafe Stipro Skrējiens 2017, kurā Naukšēnu novada komandu pārstāvēja Arita Cipruse, Uldis Odiņš, Ivo Žilde un Kārlis Pūce. Komandu skrējienā bija jāpieveic 9 km gara trase, kurā izvietoti vairāk nekā 30 dabīgi un mākslīgi veidoti šķēršļi. Šis gads Naukšēnu komandai bija visveiksmīgākais, jo ar rezultātu 1 stunda 31 minūte un 50 sekundes tika izcīnīta 37. vieta no 383 komandām. Dalībnieki atzīst, ka skrējiens ir labs sevis pārvarēšanas veids, kurā valda ļoti draudzīga atmosfēra un komandas cita citai palīdzību trasē neatsaka, jo ir šķēršļi, kurus bez citu atbalsta pārvarēt ir ļoti grūti. Skrējiena dalībnieki saka lielu paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par atbalstu.

Tehnoloģiju straujā attīstība nosaka nepieciešamību mācību procesā ieviest pārmaiņas. Joprojām skolā dominē faktu zināšanu apguve un netiek pietiekami attīstītas izglītojamā kompetences. Mūsdienīgam skolēnam jāmāca tas, kas būs nepieciešams rīt, ļaujot skolēniem eksperimentēt, pašizglītoties, strādāt komandā.