Attīstību laukiem dos izglītoti un informēti uzņēmēji

2014. gadā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Valmieras un Valkas biroji sasniedza 185000 EUR apgrozījumu. Tā ir pozitīva izaugsme, bet nebūt ne iespējami labākā. Pērnais gads iesāka jauno ES Strukturālo fondu plānošanas periodu, kas paver plašas iespējas lauku attīstībai un uzņēmējdarbības dažādošanai. Daudzo programmu apgūšanai, zināšanu sniegšanai un informēšanai liels darba apjoms bija paredzams lauku konsultantiem, bet pašlaik galvenais dokuments — Lauku attīstības plāns — vēl nav apstiprināts Eiropas Komisijā un par pasākumiem ir jārunā nākotnes formā.

«Iedvesmojoties no lielo personību devuma, mēs esam sākuši intensīvu gatavošanos Latvijas Republikas simtgadei. Jau no pagājušā gada KM ir aktivizējusi darbu ar Latvijas Nacionālo kultūras padomi, un esam pārrunājuši arī to, ka ik gadu varētu veltīt kādam īpašam notikumam, izceļot kādu  personību. Un tā 2015. gads kultūras nozarē ir Raiņa un Aspazijas gads, kurā tiek plānoti daudzi un dažādi pasākumi, kas saistīti gan ar jaunradi, gan ar Raiņa un Aspazijas darbu interpretāciju gan teātrī, gan mūzikā, gan literatūrā un sabiedriskajos medijos. Tāpat rīkojam oriģinālkonkursus, iedvesmojoties no viņu daiļrades, zinātniskas un akadēmiskas konferences, projektus bērniem un jauniešiem, un ceram, ka Raiņa un Aspazijas vārdi izskanēs daudz kur Latvijā dažādās mērķgrupās.

«Vēl mazs būdams, es arī esmu daudz dziedājis un lasījis, un, kad aptrūka citu autoru darbu, sacerēju pats. Vēlāk dziesmas un dzejas pantus rakstīju meitām, bet nu šo grāmatiņu veltu savam pirmajam mazdēlam Matīsam» — tā vēstulē mazajiem Lielās ķezas lasītājiem, dziedātājiem vai vienkārši bilžu skatītājiem raksta autors Uldis Punkstiņš, tālākajās lappusēs iepazīstinot ar grāmatiņas galveno varoni:

Pagājušajā nedēļā otrdien un trešdien notika Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestāžu audzēkņu valsts konkursa II kārta Pūšaminstrumentu spēles un Sitaminstrumentu spēles izglītības programmās. Mūspusi tajā pārstāvēja Valmieras un Rūjienas mūzikas skolu audzēkņi.

Pagājušā gada nogalē ar biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» atbalstu Vācijā pieredzes apmaiņas vizītē pabija Valsts probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības darbinieku grupa.

Lai pilnveidotu un paplašinātu Kocēnu novada domes Sociālā dienesta darbību, no 2015. gada janvāra veiktas pārmaiņas Sociālā dienesta struktūrā. Tās vairāk saistītas ar dienesta iekšējās darbības pārkārtošanu un darba apjoma sadali darbiniekiem, kā rezultātā tiks izlīdzināts darba apjoms darbiniekiem un pilnveidots sociālais darbs ar konkrētām klientu mērķgrupām.

Aizvadītais gads man valdības vadītāja postenī saistībā ar notikumiem aiz austrumu robežām bija visai sarežģīts ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.  Tas nesa ne tikai politiskās un drošības bažas, bet sakarā ar sankcijām deva arī zināmus ekonomiskos satricinājumus reģionos un jo īpaši piena nozarē. Man prieks, ka šī nozare atradusi savu ceļu un tirgus citur, bet kopumā gads nav bijis vienkāršs. Ekonomiskajās sankcijās pret Krieviju Latvijas pozīcija ir vienota ar ES valstu nostāju, viss būs atkarīgs no tā, kas notiks Ukrainā. Ir noslēgts pamiers; ja tas netiks ievērots, martā jautājums par sankcijām tiks pārskatīts. Nevienam jau sankcijas nav izdevīgas, jo tās ietekmē ekonomiku — Krievijas, Latvijas, Eiropas valstu, bet mēs nevaram arī mierīgi noskatīties, kā tiek paņemta citas zemes teritorija.

Sestdien Valmieras Kultūras centrā notikušajā XIX Jaunrades deju konkursa finālā pieredzējušo horeogrāfu grupā žūrija apbalvoto vidū ierindoja arī horeogrāfes, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājas, NBS deju kolektīva Bramaņi vadītājas Taigas Ludboržas Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam Dzieti veidotās divas dejas — Dziesma mani stipru dara ieguva II vietu, Ozoliņš — veicināšanas balvu.

Pasaulslavenais mākslinieks Gustavs Klucis dzimis Latvijā, Ķoņu pagastā, 1895. gada 4. janvārī daudzbērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Ķoņos, arī Rūjienas draudzes skolā, Valmieras Skolotāju seminārā, Rīgas pilsētas mākslas skolā pie latviešu glezniecības lielmeistariem, līdz 1915. gadā ierauts Krievijas impērijas kara virpulī un kā latviešu sarkanais strēlnieks stāvējis sardzē arī pie Ļeņina durvīm. Turpinājis mākslinieciski izglītoties pie tālaika Krievijas izcilām personībām. Ticējis, ka jauns laikmets pavērs ceļu jaunai mākslai, un, ieguldīdams milzīgu darbu, plecu pie pleca strādādams ar uzticamo dzīvesbiedri mākslinieci Valentīnu Kulaginu, piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, kļūdams ne tikai par padomju režīma propagandas ieroci, bet arī par visā pasaulē pazīstamu Krievijas jaunās mākslas simbolu. Taču 1938. gadā viņš tika arestēts un nošauts kā padomju varas ienaidnieks. Arī tāpēc, ka mākslinieks. Tāpēc, ka spožs. Tāpēc, ka latvietis. Un tālab, ka pretrunīgs ir viņa kā mākslinieka devums, mēs Latvijā viņu tik ilgi nevarējām pieņemt.

/Izmantoti materiāli no I. Derkusovas un I. Bužinskas rakstiem/

*Vidzemes Industriālais parks

Šī ir atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A. god. J. Baika intervija «Valmieras ziņās» 19.01.2015. un Ļ. cien. C. Purgales intervija «Liesmā» 13.01.2015.), kas dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Gribam kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas «nogalināt Laimes lāci vēl nedzimušu», un stāstīt, par ko īsti iestājas kaugurieši. Pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos.