Gaujas atzīšanu par Valmieras  galveno ielu vairs apšauba vien retais, varbūt tikai tāds, kurš  kopā ar pilsētu un šo upi kopš bērnības te nav audzis. Šaubīšanās nevar būt arī par to, ka gar ikkatru ielu, pa kuru notiek intensīva satiksme, jābūt arī ietvēm  vai vismaz takām gājējiem. Šajā ziņā arī Gauja savā būtībā atbilst dižas ielas prasībām: staigāšana gar to cauri visai pilsētai ir iespējama gar abiem krastiem. Dažviet gan taciņa  ir vien gājēju iemīdīta, bet daudzviet jau pamatīgi veidota un, kā starp Vanšu tiltu un Sajūtu parku, pat ar asfaltu klāta. Priecīga staigāšana, skriešana un satikšanās te ar laternām iegaismotā gājēju ceļā pat novembra krēslas vakaros  ir gan  skrējējiem, nūjotājiem, gan tikai svaigu gaisu ieelpot izgājušajiem.

Ir personas, ne tikai valstu prezidenti, kuras godinām ar piecelšanos. Ir arī dziesmas, ne tikai valstu himnas, kuras tā godinām. Lai daža atcere par tādām.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim uzticot iespējamās nākamās valdības veidošanu KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, ir sācies otrais valdības veidošanas mēģinājums. Līdzīgi kā nesen Jānim Bordānam (JKP), kuram valdību izveidot neizdevās, arī Gobzemam ir dotas divas nedēļas laika (līdz 10. decembrim) rezultāta sasniegšanai.

Par mūsu draudzību vairākās paaudzēs varētu rakstīt romānu. Labas kaimiņattiecības starp «Krīvām» un «Straumēniem» iesāka mūsu vecvecāki – Anna ar Miķeli un Anna ar Robertu. Lai arī starp abām Kurzemes lauku sētām bija gandrīz desmit kilometru un lai arī «Krīvās» mani senči bija tikai rentnieki, bet «Straumēni» bija iztikusi vidējā saimniecība, labai kaimiņu būšanai, savstarpējai kooperācijai lauku darbos un kopējai godu svinēšanai tas netraucēja. Draudzību turpināja mūsu vecāki – Emīlija un Arnolds ar Ainu un Ritvaru. Abās dzimtās joprojām dzīvs ir stāsts par to, kā pēc kādām svinībām Arnolds ar Ritvaru visu nakti viens otru mājās vadījuši, nevarēdami vien šķirties.

Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā (pagastmājā) neliela interesentu pulciņa klātbūtnē tika atklāta saistoša izstāde, par kuru bija parūpējies viens no nesen Rencēnu pagastā uz palikšanu ienākušiem vīriem – pensionēts inženieris un zinātnieks Jānis Trubačs, kurš kopā ar kundzi Guntu tagad saimnieko un pamazām sapoš 1928. gadā būvētās Induļu mājas.

Valmieras muzejā pagājušajā nedēļā norisinājās jau ceturtā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Šogad klausītāji varēja dzirdēt 23 priekšlasījumus, tāpat referātu autoriem tā bija iespēja akadēmiskā vidē prezentēt sava pētījuma rezultātus un iesniegt tos anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Visi darbi pēc konferences būs pieejami elektroniskajā izdevumā Latvijas Universitātes (LU) datubāzē.

Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.

Projekta «Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai» mērķis bija pilnveidot Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgo kustības uzskaites sistēmu un īstenot jaunas iniciatīvas sabiedrības iesaistīšanā brīvprātīgajā darbā, īpaši Latvijas reģionos. Pateicoties trim jauniešiem: Elīnai Akmentiņai, Līgai Balodei un Aleksandram Rusakam, Valmieras pilsētas pašvaldība tika sveikta astoņu aktīvāko starpā.

Sākoties jaunajam mācību gadam, tika izsludināts projekta «Bibliotēka» konkurss 9. – 12. klašu skolēniem «Uzdāvini savas skolas bibliotēkai 100 jaunas grāmatas!». Projektu īstenoja Baltic International Bank – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. No skolas drīkstēja piedalīties trīs skolēni vai arī komandas trīs cilvēku sastāvā, veidojot video vai foto stāstu, kā arī rakstīt eseju par vienu no trīs piedāvātajām tēmām.

Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sākts īstenot projektu «Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību» jeb  «WasteArt», kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jauniešus, par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.